E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31042
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Mājoklis
2
3
2
3

Par bērna tiesībām spēlēties un trokšņot, atrodoties dzīvoklī (mājās)

J
jautā:
21. novembrī, 2023
Aleks

Kā rīkoties, ja kaimiņi apakšējā stāvā nemitīgi sūdzas par troksni? Ģimene ar mazu bērnu ir ievākusies dzīvoklī, un kaimiņi apakšējā stāvā pastāvīgi sūdzas par troksni dienā. Viņi ģimeni dēvē par narkomāniem, lūdz ienākt dzīvoklī, lai redzētu, “kas tur notiek”, izsauc policiju (protams, tā neatrod neko nelikumīgu) un draud vērsties nopietnākā iestādē. Viņi nepārtraukti vēro, kurš ienāk un iziet, un, kad sieviete ir viena, sāk uz viņu kliegt. Protams, ģimene nerada nekādu troksni, nav pat skaļas mūzikas. Parasts sadzīves troksnis: bērns spēlējas ar bumbu, nokrīt dakša, tiek pārvietots krēsls. Tas ir ļoti kaitinoši, jo cilvēki dzīvoklī nepārtraukti jūt spriedzi un baidās rīkoties nepareizi. Ko šajā situācijā var darīt?

A
atbild:
27. novembrī, 2023

Satversmes 115. pantā ir nostiprinātas ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Proti, visām strīdā iesaistītajām pusēm šīs tiesības ir vienlīdz noteiktas. Vecākiem ir jāaizstāv sava bērna intereses un viņa tiesības augt un attīstīties atbilstoši vecumam. Vecāku pienākumi pret bērnu ir noteikti gan Civillikuma 177. pantā, gan Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. un 7. pantā ir noteikts, ka bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina bērna vecāki, kā arī valsts un pašvaldības institūcijas. Bērnam ir tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību.

Savukārt likuma 10. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka “bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību”. Tādējādi kaimiņi ir daļa no sociālās vides, kurā atrodas arī kaimiņu bērns.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir definēta emocionālā vardarbība, kas ir “bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai)”. Situācijas izklāsts liecina, ka kaimiņu kliegšana un lamāšanās negatīvi iespaido ne tikai bērna vecākus, bet arī bērnu.

Visas strīdā iesaistītās puses dzīvo vienā mājā (salīdzināmi vienādos apstākļos), proti, visi mājas dzīvokļi pēc uzbūves ir vienādi. Skaņas caurlaidības līmenis dzīvojamās mājās ir noteikts MK noteikumos Nr. 312 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 “Būvakustika” ”.

Skaņas caurlaidības līmeni daudzdzīvokļu mājā būtu tiesīgs noteikt eksperts. Tātad tā nav ne bērna vecāku, ne bērna vaina, ka māja varētu neatbilst šīm prasībām.Kā maza bērna vecākiem arī jums ir tiesības vērsties policijā un ziņot par kaimiņu emocionālo vardarbību. Ieteicams visas sarunas ar konfliktējošajiem kaimiņiem ierakstīt, lai vēlāk nerastos domstarpības par iepriekš runāto.

Ar kaimiņiem jācenšas sarunāties bez liekām emocijām, konstruktīvi paskaidrot savas un bērna tiesības. Respektīvi, šādos konfliktos ir svarīgi mēģināt rast kompromisu. Piemēram, sarunā ar kaimiņiem varētu noskaidrot konkrētās dzīvokļa zonas, kur bērna rosība viņiem visvairāk traucē, ar mērķi pārvietot bērna aktivitātes uz citu telpu. Tāpat pastāv iespēja apsvērt dzīvoklī uzlikt skaņas izolāciju.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 236 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas