Ikviena tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību ir nostiprinātas Satversmes 96. pantā. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas. Lai aizsargātu sabiedrības intereses kopumā un atsevišķu indivīdu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, ar noteiktām pilnvarām apveltītas personas var ievākt un apstrādāt personas datus. Piemēram, Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, ka arī citas normatīvajos aktos pilnvarotās valsts iestādes un amatpersonas.

Pats kreditors vai arī zvērināts advokāts kreditora uzdevumā nevarētu vākt par jums datus. Savukārt privātdetektīvs var. Lai sniegtu detektīvpakalpojumus, ir nepieciešama atbilstoša licence. Informāciju, ko iegūst detektīvs, kreditors ir tiesīgs iesniegt tiesā kā pierādījumu.

Detektīvdarbības likumā ir noteikts: “Detektīvsabiedrība un detektīvs var sniegt šādus detektīvdarbības pakalpojumus:

1) vākt ziņas civillietās un krimināllietās;

2) meklēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bezvēsts pazudušās personas;

3) noskaidrot ar noziedzīgu darbību saistītus faktus, lietas vai personas;

4) sniegt konsultācijas fiziskajām un juridiskajām personām drošības jautājumos;

5) noskaidrot negodīgas konkurences, nelikumīgas komercdarbības vai citas nelikumīgas saimnieciskās darbības faktus;

6) vākt personu raksturojošas ziņas pirms darba līguma vai cita civiltiesiskā līguma noslēgšanas un ziņas par personas maksātspēju;

7) pārbaudīt ar apdrošināšanas līguma saistību izpildīšanu un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu saistītas ziņas;

8) meklēt fizisko un juridisko personu nozaudēto vai prettiesiski atsavināto mantu.

Detektīvsabiedrība un detektīvs var sniegt arī citus pakalpojumus, ja tie nav pretrunā ar likumu.”

Turpat likuma 10. pantā ir noteiktas darbības, kuras ir tiesīgs veikt detektīvs:

“1) veikt maskētu (slēptu) personas aptauju par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

2) ar personas piekrišanu veikt detalizētu personas aptauju un pieņemt no tās rakstveida paskaidrojumu par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

3) ar īpašnieka vai likumīgā valdītāja atļauju veikt publiski nepieejamu vietu, ēku, būvju, telpu, iekārtu, aprīkojuma, priekšmetu un dokumentu apskati;

4) veikt publiski pieejamu vietu, ēku, būvju, telpu un telpās esošo priekšmetu atklātu vai maskētu (slēptu) apskati;

5) veikt personu, lietu un to kustības atklātu vai maskētu (slēptu) novērošanu un izsekošanu.

Šā panta pirmajā daļā minēto detektīvdarbības pasākumu veikšanai ir atļauts izmantot videoierakstus, audioierakstus un fotouzņēmumus, kā arī citus tehniskos līdzekļus, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī apkārtējo vidi un konkrētajos apstākļos nav aizliegts ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem”.

Veicot detektīvdarbību, ir aizliegts radīt personām fizisku, morālu vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī apkārtējo vidi, lietot vai draudēt lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus, pamudināt personas uz noziedzīgu rīcību. Detektīvdarbību kontrolē Valsts policija, kurai ir tiesības pieprasīt kontroles funkciju veikšanai nepieciešamos dokumentus un mutvārdu vai rakstveida informāciju.