Labdien! Kādos normatīvajos aktos noteikts, cik tuvu pie kaimiņu robežas un cik augstus Rīgas pilsētā drīkst stādīt kokus, krūmus, un kas to uzrauga? Vai Rīgas pilsētā drīkst savā gruntsgabalā paaugstināt zemes līmeni attiecībā pret kaimiņu gruntsgabaliem, un kura institūcija to kontrolē?
1. Par koku stādīšanu
No š.g. 30.septembra attiecībā uz koku un krūmu stādīšanu publiskajā ārtelpā (ielas, kas noteiktas ar sarkano līniju robežām, laukumi, mežs un mežaparki, parki, skvēri, krastmalas, kas pieejami sabiedrībai) piemērojami grozījumi Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kas nosaka, ka šādas ieceres saskaņojamas Rīgas pilsētas būvvaldē.
Šobrīd nav spēkā esošu normatīvu, kas noteiktu konkrētus attālumus koku stādīšanai no zemes gabala robežām vai ierobežotu koka augstumu, tādēļ, veicot stādījumus privātā zemes gabalā, jāņem vērā, cik liels koks izaugs, lai tas nenodarītu kaitējumu ne ēkām, ne negatīvi ietekmētu kaimiņu īpašumu.
Protams, jāņem vērā Civillikumā noteiktais, piemēram, gadījumā, ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesība prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atteicas, pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi. Ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesība nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos par savu īpašumu, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus.
Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četri ar pusi metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētam augstumam un paturēt sev (1098., 1099.pants).
2. Par grunts paaugstināšanu
Zemes līmeņa paaugstināšanu drīkst veikt, izstrādājot atbilstošu būvprojektu un saņemot būvatļauju darbu veikšanai – grunts uzbēršana jāveic, gan respektējot zemes gabalā augošos kokus, gan paredzot risinājumus ūdens novadīšanai un savākšanai, lai netiktu pasliktināti apstākļi blakus esošajos zemes gabalos. Ja zemes līmenis tiek paaugstināts par vairāk nekā 1,3 m, iecerei rīkojama publiskā apspriešana, tāpat noteikti gadījumi, kad grunts paaugstināšanu nedrīkst veikt, piemēram, zemes gabalos ar applūšanas risku 10% (reizi desmit gados).
Par konkrētu zemes gabala paaugstināšanas iespējām aicinām konsultēties Rīgas pilsētas būvvaldē, jo katra zemesgabala paaugstināšanas iespējas un ierobežojumi jāvērtē individuāli.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!