Komandējuma definīcijā, kas ietverta Ministru kabineta noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 2. punktā, noteikts, ka komandējums ir darbinieka ar darba devēja rakstisku rīkojumu apstiprināts brauciens uz noteiktu laiku, lai pildītu darba (dienesta) uzdevumus vai paaugstinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums).

Saskaņā ar Darba likuma 53. panta ceturto daļu darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, tad viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

Darba likuma 137. panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku.

Tādējādi arī komandējuma laikā darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt darbinieka nostrādātās stundas. Tomēr normatīvajos aktos nav noteikts, kā veicama darba laika uzskaite, ja konstatējamas Latvijas Republikas un ārvalsts, uz kuru darbinieks nosūtīts komandējumā, laika joslu atšķirības. Valsts darba inspekcijas ieskatā darba laika uzskaite veicama atbilstoši tās ārvalsts laika joslas laikam, kurā darbinieks atrodas un veic darbu komandējuma laikā.