Man bija kopīpašumā zeme, nopirku otru domājamo daļu un kā vienīgais īpašnieks uzbūvēju māju. Pagāja divi gadi, otras domājamās daļas bijušais īpašnieks kļuva maksātnespējīgs, un administrators ir cēlis prasību, ka domājamo daļu esmu nopircis zem tirgus vērtības. Pirmajā tiesas prāvā viņš uzvarēja, un man tika atņemta zemes domājamā daļa un arī māja, par ko norādīju tiesā, ka es to uzbūvēju un kadastrā ierakstīju, kas viss notika pēc darījuma. Bet tiesa to neņēma vērā un atcēla pirkuma līgumu. Māja ir nodota ekspluatācijā un reģistrēta VZD, bet zemesgrāmatā nav ierakstīts, ka ir māja. Vai es varu saglabāt māju? Vai es varu lūgt notāru vai tiesu reģistrēt māju zemesgrāmatā, jo tur tā netika reģistrēta, kaut arī viena no zemes domājamajām daļām vairs nav mana? Vai tagad mājas domājamā daļa ir tam maksātnespējīgajam pārdevējam, kuram atgrieza zemi un kurš, visticamāk, to tirgos izsolē?
Ja pirmās instances tiesas spriedums ir nelabvēlīgs, spriedumu ir tiesības pārsūdzēt apelācijas un kasācijas kārtībā. Ja spriedums nav ticis pārsūdzēts vai arī augstākas instances tiesas lemj par labu prasītājam, ir jārēķinās, ka šādā situācijā uz nekustamo īpašumu tiks atjaunots kopīpašums.
Pastāvot kopīpašumam, Civillikuma 1068. pants paredz, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī to pārgrozīt. Tādējādi kopīpašuma gadījumā neviens no kopīpašniekiem nevar ar kopīpašumu rīkoties patstāvīgi, tostarp ar būvi. Jebkādas turpmākās darbības ar kopīpašumu būs veicamas ar abu kopīpašnieku piekrišanu. Nepastāv arī iespējas kādam no kopīpašniekiem atsevišķi reģistrēt īpašuma tiesības tikai uz būvi. Civillikuma 986. pantā (uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu) ir nostiprināts zemes un ēkas vienotības princips. Tādējādi strīdus būve un zeme ir vienots īpašums un kā tāds tas atrodas arī kopīpašnieku īpašumā.
Pastāvot kopīpašuma attiecībām, likums pieļauj kopīpašniekiem tiesības vienoties par kopīpašuma lietošanas kārtību. Proti, konkrētajā situācijā katram kopīpašniekam pieder ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma. Tādējādi katram kopīpašniekam pieder kāda abstrakta, dabā nenorādīta puse no kopīpašuma. Šāda nekonkrētība, protams, no praktiskā kopīpašuma lietošanas, pārvaldīšanas viedokļa nav ērta. Tādēļ likums paredz kopējās lietas (kopīpašuma) dalītu lietošanu, kas pielaižama tad, kad šo lietu var dalīt. Šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu (Civillikuma 1070. pants). Attiecīgi kopīpašnieki ir tiesīgi savā starpā slēgt līgumu, ar kuru vienojas, kuru kopīpašuma daļu lietos katrs kopīpašnieks, pēc nepieciešamības līgumam pievienojot, piemēram, grafisko daļu, kur norādāma zemes daļa, būve vai tās daļa, kas turpmāk atradīsies katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā. Ja kopīpašnieki par dalīto lietošanu nevar vienoties, katrs kopīpašnieks ir tiesīgs ar attiecīgu prasību vērsties tiesā.
Kopīpašuma dalītas lietošanas noteikšana, lai gan atvieglo kopīpašuma lietošanu, tomēr nemaina kopīpašuma pastāvēšanu kā tādu. Tādēļ likums garantē katram kopīpašniekam tiesības jebkurā laikā prasīt arī kopīpašuma izbeigšanu. Proti, Civillikuma 1074. panta pirmā daļa paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Tāpat kā kopīpašuma dalītās lietošanas noteikšanā, arī kopīpašuma izbeigšana iespējama, kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties vai ceļot prasību tiesā. Līdz ar to jautājuma uzdevējam ir tiesības vērsties pie otra kopīpašnieka ar ierosinājumu par tādu kopīpašuma izbeigšanu, kur jautājuma uzdevēja īpašumā paliktu uzceltā būve. Tomēr jārēķinās, ka otra kopīpašnieka vai tiesas viedoklis par kopīpašuma izbeigšanas veidu var atšķirties. Likums kopumā paredz dažādus kopīpašuma izbeigšanas veidus, ko tiesa, ņemot vērā dalāmā priekšmeta īpašības un lietas apstākļus, var noteikt, tai skaitā:
Ja kopīpašums ir nekustams īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un nav iespējams piespriest katram no kopīpašniekiem reālas daļas, tiesa pēc iespējas nosaka nekustamā īpašuma sadali dzīvokļu īpašumos, tostarp gadījumā, kad kāds kopīpašnieks dalīšanas rezultātā neiegūst dzīvokļa īpašumu, bet saņem savas daļas atlīdzinājumu naudā. Tiesa var noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbilst kopīpašnieku interesēm vai ir citādi piemērotāks, raugoties pēc lietas apstākļiem (Civillikuma 1075. pants).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
