Notārs var šķirt laulību, ja abi laulātie vienojas par laulības šķiršanu un ir vienojušies par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali (Civillikuma 77. panta otrā daļa).

Šķirot laulību, laulātie var savstarpēji vienoties, kā sadalīt kopīgo mantu.

Manta, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta. Par abu laulāto kopīgo mantu tiek pieņemts, ka tā pieder abiem laulātajiem kopīgās daļās, ja vien kāds no laulātajiem nepamato un nepierāda citādu mantas dalījuma kārtību (Civillikuma 89. pants).

Laulība pie zvērināta notāra var tikt šķirta tikai gadījumā, ja laulātie iepriekš rakstveidā ir vienojušies par kopīgās mantas sadali un ja šāda vienošanās ir pievienota iesniegumam par laulības šķiršanu.

Vienošanās gadījumā ar laulāto vienojas par kopmantas sadali pēc saviem ieskatiem, tostarp, vai nepieciešams izmaksāt vērtības kompensāciju. Tāpēc aicinātu kopīgi vērsties pie zvērināta notāra, lai sagatavotu vienošanos par laulāto kopmantas sadali.

Zvērināta notāra atlīdzības izmaksas tiek noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”, kas paredz mantas dalīšanas projekta sastādīšanas izmaksas 18,78 eiro, bet, ja dalāmās mantas vērtība pārsniedz 5691 eiro, papildu noteiktajai taksei – 0,3% no dalāmās mantas vērtības, kas pārsniedz 5691 eiro (41. punkts).

Latvijas normatīvo aktu izpratnē laulība ir reģistrēta savienība starp vīrieti un sievieti, kuru valsts juridiski aizsargā, nevis civillaulība.

Saskaņā ar Civillikuma 91. pantu katra laulātā atsevišķā manta ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tomēr tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķā manta, ierakstāms zemesgrāmatā.