“Būtisku ieguldījumu sniedz tieši parlamentārā dimensija, un jau kopš neatkarības atjaunošanas saviem kolēģiem Eiropā un visā pasaulē esam skaidrojuši tieši Krievijas draudu nopietnību un tās nemainīgo agresora dabu. Baltijas reģions Ukrainas kara sekas tieši izjūt jau trešo gadu,” atzīmēja D.Mieriņa, uzsverot, ka ik dienu notiek saziņa ar Ukrainas Augstāko Radu, saprotot viņu izaicinājumus un vajadzības, un ka mūsu atbalsts ir nemainīgs gan valstiskā, gan cilvēciskā līmenī.
D. Mieriņa klātesošajiem pauda, ka ikdienas darbā vitāli svarīgi ir tādi formāti kā Baltijas Asambleja, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, NATO Parlamentārā asambleja, Starpparlamentu savienība. “Mēs turpināsim stiprināt savu draugu un sabiedroto loku. Baltijas valstis neesam tikai trīs – tās ir arī pārējās valstis pie Baltijas jūras, ko vieno kopīgas demokrātijas vērtības un arī kopīgs apdraudējums,” teica Saeimas priekšsēdētāja un atzīmēja, ka pēdējos gados spīkeru līmenī ir izveidojusies cieša sadarbība arī ar somu, poļu un ukraiņu kolēģiem.
Saeimas priekšsēdētāja kā atskaites punktus, kas ir jānovērtē, minēja 35. gadadienu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un 75 gadus kopš vēsturiskās Robēra Šūmana deklarācijas, kas aizsāka vienotas Eiropas izveidi. “Baltiešu nevardarbīgā pretošanās un neatkarības atgūšana ir piemērs, ko raksta vēstures grāmatās un māca citiem pasaulē! Tas ir parlamentārās diplomātijas piemērs tam, kā trīs nāciju kopīga griba spēj uzvarēt agresoru un apspiedēju,” teica D.Mieriņa un atzīmēja, ka Latvija jau 21 gadu ir lepna vienotās un plaukstošās Eiropas sastāvdaļa un mēs zinām, ka demokrātijā katru dienu ir jāiegulda gan savas laiks un idejas, gan arī sava nauda.
Šodien deputāti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentiem pulcējas Baltijas Asamblejas konferencē, lai spriestu par Baltijas valstu parlamentārās diplomātijas devumu reģionālo izaicinājumu pārvarēšanā un sadarbību ar starptautiskajiem partneriem. Konferences atklāšanā klātesošos uzrunāja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
