Krimināllikuma 159. pantā paredzēta kriminālatbildība par izvarošanu.

Krimināllikuma 66.¹ pantā skaidrota kārtība un termiņi brīvības atņemšanas piemērošanai nepilngadīgajiem.

Atbilstoši minētā panta pirmajai daļai brīvības atņemšana ir nepilngadīgā ievietošana audzināšanas iestādē un ietver nepilngadīgā vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotu kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktu sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļu un uzvedības noteikumu kopumu.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus – par sevišķi smagiem noziegumiem; piecus gadus – par smagiem noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izraisījuši smagas sekas; divus gadus – par citiem smagiem noziegumiem.

Papildus norādu, ka Krimināllikuma 66. pants paredz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 66. panta pirmajai daļai, ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašos apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.