Saskaņā ar Civillikuma 178. panta ceturto daļu vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Juridiski nodibināt atsevišķu aizgādību var tad, ja abi vecāki vēršas pie zvērināta notāra un noslēdz attiecīgu vienošanos notariāla akta formā. Ja vecāki nevar vienoties par šo jautājumu, bērna mātei ir jāsniedz tiesā prasības pieteikums par atsevišķas aizgādības noteikšanu.

Vecāku strīdu par aizgādības tiesībām tiesa izšķirs, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. Atsevišķa aizgādība pār bērnu nav nosakāma, ja tas nenodrošina bērna intereses un nepamatoti ierobežo viena vecāka tiesības.

Ja ir noteikta mātes atsevišķa aizgādība pār bērnu, bērna māte var vienpersoniski lemt par dažādiem bērna dzīvē svarīgiem jautājumiem, ievērojot bērna intereses. 

Civillikuma 178.¹ panta pirmā daļa nosaka, ka tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi.

Ja ir noteikta mātes atsevišķa aizgādība, viņa ir tiesīga, piemēram, izvēlēties konkrētu izglītības iestādi, kuru bērns apmeklēs, noteikt bērna dzīvesvietu (Latvijā vai ārzemēs) utt. Vienlaikus bērna mātei ir jāņem vērā, ka bērnam ir tiesības, savukārt otram vecākam – tiesības un pienākums – uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu (saskarsmes tiesība).