KP ir saņēmusi vairākus iesniegumus, kuros vērsta uzmanība uz tādiem iespējamiem konkurences ierobežojumiem skatuves iekārtu nodrošināšanas iepirkumos kā interešu konflikti, vērtēšanas kritēriji, kas piešķir priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem, nepamatoti lēta piedāvājuma procedūras ierosināšana un iepirkumu pārtraukšanas prakse. Lai vērstu iepirkuma rīkotāju uzmanību uz pastāvošo problemātiku, KP jau pagājušā gada nogalē bija vērsusies pie Kultūras ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības, aicinot ministriju, tās padotībā un pārraudzībā esošas iestādes un kapitālsabiedrības, kā arī pašvaldības pievērst uzmanību aizliegtu vienošanās pārkāpuma un konkurences neitralitātes neatbilstības risku novēršanai, organizējot skatuves iekārtu nodrošināšanas iepirkumus. Savukārt, saistībā ar saņemtajiem iesniegumiem par vairāku pašvaldību rīkotajiem iepirkumiem KP bija vērsusi attiecīgo pašvaldību uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām šo iepirkumu rīkošanas praksē.
Lai novērstu konkurences deformēšanas riskus, KP aicina iepirkumu veicējus rīkoties atbildīgi un pārdomāti – veikt pilnvērtīgu tirgus izpēti, definēt skaidrus, objektīvus un konkurenci veicinošus vērtēšanas kritērijus, nepieļaut interešu konfliktus un mazināt birokrātisko slogu. Piemēram, izvairoties no prasībām, kas nav objektīvi pamatotas un nepieciešamas. Papildu KP aicina iepirkuma veicējus papildināt zināšanas gan par konkurenci veicinošu iepirkumu praksi, gan par rīcību gadījumā, ja piedāvājumos tiek saskatītas pazīmes par pretendentu saskaņotām darbībām, piedaloties KP rīkotajos bezmaksas vebināros1, kā arī izmantojot KP izstrādātos izglītojošos materiālus, kas pieejami KP interneta vietnē2.
Tāpat, KP ieskatā, nav pamatoti noteikt kvalitātes kritērijus, kas būtiski ierobežo konkurenci, piemēram, piešķirot nesamērīgi lielu punktu skaitu vienam kvalitātes kritērijam, it īpaši, ja atbilstību šai prasībai var nodrošināt tikai viens tirgus dalībnieks. Šāda pieeja var mazināt pretendentu interesi piedalīties iepirkumos, mazināt piedāvājumu kvalitāti un radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
KP aicina pasūtītājus veidot pārdomātas un atklātas iepirkuma procedūras un, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju, pārliecināties, lai tajā ietvertās prasības veicinātu iespējami daudzu pretendentu dalību, jo tieši konkurence iepirkumos nodrošina, ka tiek iegādāts kvalitatīvākais pakalpojums par saimnieciski izdevīgāko cenu3.
Publiskām personām – valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to piederošām kapitālsabiedrībām – ir aizliegts kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Aizliegums stājās spēkā no 2020. gada 1. janvāra un ir noteikts Konkurences likuma 14.1 pantā.
Lai nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, KP veic pārrunas ar publisko personu vai tai piederošo kapitālsabiedrību. Ja pārrunu laikā netiek panākta likuma prasību ievērošana, nodrošinot konkurencei labvēlīgu rezultātu, KP attiecībā uz publiskām personām var vērsties Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā saistībā ar pārkāpumu pašvaldības darbībā vai ar priekšlikumu pie ekonomikas ministra, ja pārkāpums izriet no normatīvā akta.
1 Piemēram, tuvākais KP rīkotais vebinārs “Konkurences neitralitāte publisko personu un to kapitālsabiedrību darbībā” notiks 28. maijā. Vairāk informācijas un pieteikšanās šeit.
2Skatīt šeit, piemēram, “Kā pasūtītājs var atpazīt aizliegtu vienošanos iepirkumos?”, “Ko ņemt vērā, rīkojot publiskos iepirkumus, lai ievēroti konkurences neitralitāti un palielinātu pretendentu skaitu?”.
3 Plašāk par ieteikumiem pasūtītājiem, lai veicinātu efektīvu konkurenci publiskajos iepirkumos sk. arī OECD Vadlīnijas attiecībā uz to, kā apkarot manipulācijas ar piedāvājumiem publiskajos iepirkumos. Pieejams šeit. Tāpat arī OECD Competitive Neutrality Toolkit: Promoting a Level Playing Field, OECD Publishing, (2024), Paris, p.51-64. Pieejams šeit.
