E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 29451
Lasīšanai: 8 minūtes

Darba devēja atprasījuma tiesības

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
16. maijā, 2023
Jana

Labdien! Jautājums par darba devēja atprasījuma tiesībām. Vai darba devējam ir tiesības ieturēt neizmantotā atvaļinājuma naudas kompensāciju brīdī, kad darbinieks izbeidz darba tiesiskās attiecības? Kad iesniedzu iesniegumu ar lūgumu izbeigt darba tiesiskās attiecības uz savstarpējās vienošanās pamata, darba devējs pēkšņi konstatēja, ka vairāk nekā pusgadu neesmu strādājis līgumā noteiktās darba stundas, kaut visu laiku algas lapiņās bija norādījis darba stundas, kuras bija nolīgtas, par ko arī saņēmu atalgojumu. Darba devējs konstatējis šo faktu, ņemot vērā iekšējo sistēmu, kurā paši ierakstījām, cik stundu ko darām. Man par to tika pieprasīts paskaidrojums. Nesapratu, kā tas varēja būt, jo algas lapiņās bija norādītas nolīgtās stundas, par ko saņēmu samaksu. Paskaidrojumā nepiekritu tam, ka neesmu nostrādājis noteiktas stundas. Darba devējs nebrīdināja mani, ka plāno ieturēt manu atvaļinājuma naudu, jo kļūdaini uzskaitījis manas darba stundas, līdz ar to ir pārmaksājis naudu. Pēc tam tiku atbrīvots no darba pēc manis paša vēlēšanās, jo darba devējs atteicās noformēt uzteikumu uz abpusējās vienošanās pamata. Rīkojumā par manis atbrīvošanu no darba viņš papildus norādīja, ka, pamatojoties uz savām tiesībām atprasīt vairāk nekā pusgadu pārmaksātās darba stundas, ieturēs manu atvaļinājuma naudas kompensāciju, līdz ar to esmu ar viņu norēķinājies. Rīkojumā darba devējs raksta, ka manu paskaidrojumu nav saņēmis. Rīkojumu saņēmu uz savu dzīvesvietas adresi jau pēc darba attiecību beigām. Vai tad darba devējs nav atbildīgs par darba laika uzskaiti? Sanāk, ka viņa kļūdainās uzskaites dēļ man tagad nepienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu?

A
atbild:
26. maijā, 2023
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte

Ja darbiniekam nolīgta laika alga, tad konkrēta darbinieka darba samaksa aprēķināma, balstoties uz darbinieka faktiski nostrādāto darba laiku, kas uzskaitīts darba laika uzskaites dokumentā, un darba līgumā nolīgto darba samaksu. Darba devējam saskaņā ar Darba likuma 137. panta pirmo daļu ir pienākums precīzi uzskaitīt darbinieka nostrādātās stundas, to norādot darba laika uzskaites dokumentā.

Saskaņā ar Darba likuma 78. panta pirmās daļas 1. punktu ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt, vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks.

Atbilstoši Darba likuma 78. panta otrajai daļai, lai veiktu šādus ieturējumus, darba devējs var dot rakstveida rīkojumu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas. Par šāda rīkojuma izdošanu darba devējs nekavējoties paziņo darbiniekam. Savukārt, ja darbinieks apstrīd Darba likuma 78. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto darba devēja atprasījuma tiesību pamatu vai apmēru, tad atbilstoši Darba likuma 78. panta trešajai daļai darba devējs var celt prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas.

Tādējādi, ja darba devējs maldības dēļ kļūdaini aprēķinājis un izmaksājis darbiniekam darba samaksu, tad darba devējs ir tiesīgs izdot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Par šāda rīkojuma izdošanu darba devējam nekavējoties jāpaziņo darbiniekam. Bet ievērojams, ka šādu rīkojumu darba devējs ir tiesīgs izdot ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas. Līdz ar to jāvērtē, uz kuru no jūsu minētajā sešu mēnešu periodā izmaksāto darba samaksu attiecas Darba likuma 78. panta otrajā daļā noteiktais noilguma termiņš rīkojuma izdošanai par ieturējumu izdarīšanu.

Ja darbinieks nepiekrīt darba devēja atprasījuma tiesību pamatam vai apmēram, tad darbiniekam ir tiesības to apstrīdēt. Darbiniekam savus iebildumus darba devējam vēlams iesniegt rakstveidā, kas var kalpot kā pierādījums tam, ka darbinieks ir apstrīdējis konkrēto at­prasījuma pamatu vai apmēru. Un, ja darbinieks apstrīd Darba likuma 78. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto darba devēja atprasījuma tiesību pamatu vai apmēru, tad atbilstoši Darba likuma 78. panta trešajai daļai darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas.

Savukārt situācijās, kad darba devējs likumā noteiktajā termiņā ir izdevis rīkojumu par ieturējumu veikšanu, darbinieku neka­vējoties iepazīstinot ar attiecīgo rīkojumu, un darbinieks nav apstrīdējis darba devēja atprasījuma tiesību pamatu vai apmēru, darba devējs ir tiesīgs veikt ieturējumus no darbinieka darba samaksas.

Jāņem vērā, ka uz ieturējumiem, kas izriet no Darba likuma 78. pantā noteiktajām darba devēja atprasījuma tiesībām, ir attiecināmi Darba likuma 80. panta trešajā daļā noteiktie izdarāmo ieturējumu ierobežojumi, proti, aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem, piemēram, izdevumiem, kas ir saistīti ar darbinie­ka komandējumu, un citām darbiniekam izmaksājamām summām, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likuma 596. pantu nedrīkst vērst piedziņu.

Tomēr likums neaizliedz veikt ieturējumus no atlīdzības, kas darbiniekam darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā izmaksājama, pamatojoties uz Darba likuma 149. panta piekto daļu, – no atlīdzības par visu periodu, kurā darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Gan samaksa par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, gan atlīdzība par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ietilpst darba samaksas tvērumā. Darbiniekam jāizmaksā vidējā izpeļņa par laiku, kad viņš atrodas ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, vai laiku, kad darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks kādu iemeslu dēļ darba tiesisko attiecību laikā nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tad tas tiek kompensēts ar atbilstošu atlīdzību, kas rada darbiniekam iespējas uz reālu un pilnvērtīgu atpūtu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas (pirms viņš uzsāk jaunas darba tiesiskās attiecības). Tādējādi atlīdzība par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav pielīdzināma kompensācijai un ir vērtējama kā darba samaksas daļa, kas rada darbiniekam tiesības uz reālu atpūtu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

Ja ieturējumu veikšana nav iespējama tādēļ, ka darba samaksas apmērs nav pietiekams visu nepieciešamo ieturējumu veikšanai vai darbiniekam darba samaksas ir izmaksāta, tad pārmaksātā darba samaksas summa darbiniekam ir jāatmaksā darba devējam. Ja darbinieks labprātīgi neveic atprasījuma izpildi, tad darba devējs ir tiesīgs celt prasību tiesā.

Ja darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas un darba devējs, prettiesiski veicot ieturējumus, nav samaksājis visu naudas summu, kas jums pienākas, tad savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai varat vērsties ar pieprasījumu pie darba devēja, tajā ietverot prasījumu novērst tiesību aizskārumu un izmaksāt visas naudas summas, kas jums pienākas. Ja darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, tad jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par darba samaksas neizmaksāšanu. Tāpat darbiniekam savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā ir tiesības ar iesniegumu vērsties Valsts darba inspekcijā, lai tā veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 116 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas