E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 29330
Lasīšanai: 8 minūtes
TĒMA: Mājoklis
11
11

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
06. maijā, 2023
Milāna

Namīpašumā, kurā katram atsevišķam dzīvokļa īpašumam ir pie dzīvokļa īpašuma piederoša kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes, uz kuras atrodas divas atsevišķi stāvošas daudzstāvu ēkas ar dažādu dzīvokļu īpašumu skaitu un to platību (vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļu īpašumi), bet komunikāciju tīkls (elektroapgāde, kanalizācija un ūdens piegāde) ir kopīgs, notika dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē piedalījās tikai vienas atsevišķi stāvošas ēkas dzīvokļu īpašnieki. Ņemot vērā Dzīvokļa īpašuma likuma normas, tika lemts par šīs atsevišķi stāvošās ēkas koplietošanā esošās kāpņu telpas remontam paredzēto naudas līdzekļu iekasēšanas kārtību un apmēru. Konkrētajā ēkā ir gan vienistabas, gan divistabu, gan trīsistabu dzīvokļu īpašumi, kam ir atšķirīga dzīvojamā platība, tas ir, vienistabas dzīvoklim tā ir apmēram 20 m2, divistabu – 45 m2, bet trīsistabu – 70 m2. Kopsapulces dalībnieki –, kuri ir tikai atsevišķi stāvošās ēkas dzīvokļu īpašnieki –, nobalsoja, ka no katra dzīvokļa īpašuma (atsevišķi stāvošajā ēkā) turpmāk katru mēnesi būs papildus jāiemaksā 20 eiro kāpņu telpas remontam. Balsu vairākumu veidoja trīsistabu dzīvokļu īpašnieku balsis, ignorējot mazāko platību dzīvokļu īpašnieku iebildumus, kuri savu protestu pamatoja ar Civillikuma 1071. pantā noteikto, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta otrajā daļā ir atsauce uz Civillikuma 1071. pantu, savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 5. panta pirmajā daļā, kurā noteikts kopīpašuma domājamās daļas apmērs, minēts, ka dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību. Mazāko platību dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka kāpņu telpu remonta uzkrājuma fonds summāri izveidojams kā iemaksa par katra atsevišķa dzīvokļa īpašuma platības vienu kvadrātmetru, tātad samērīgi ar viņu īpašumā esošā dzīvokļa platību attiecībā pret visas ēkas platību, nevis kā konstanta un vienāda summa visiem dzīvokļa īpašumiem vienā kāpņu telpā ar dažādām dzīvokļu platībām, jo šāds lēmums būtu taisnīgs un neļautu lielāko platību dzīvokļu īpašniekiem (kuriem faktiski kopsapulču balsojumos vienmēr būs pārsvars) samazināt savu ieguldījuma daļu kopīpašumā uz mazāko platību dzīvokļu īpašnieku rēķina. Savukārt lielāko dzīvokļu īpašnieki, kuri ar savu balsu vairākumu faktiski vienmēr būs sava labuma ieguvēji (samazinot savu ieguldījumu daļu kopīpašuma uzturēšanai attiecībā pret mazākas platības dzīvokļu īpašniekiem), sava lēmuma spēkā esamību argumentē ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, un 16. panta otrās daļas 21. punktu, kurā norādīts, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību. Ja izveidojas situācija, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces balsojums ignorē Civillikuma 1071. pantā noteikto, nākotnē ir sagaidāmi tādi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, kur ar balsu vairākumu var leģitīmi pielemt, piemēram, ka daudzdzīvokļu mājas jumta remontu finansē tikai pēdējā stāva jeb jumta stāva dzīvokļu īpašnieki. Lūdzu atbildēt ar speciālista viedokli par iepriekš aprakstītās situācijas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma leģitimitāti, kur, aprēķinot ieguldījuma daļu daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā (kāpņu telpai), netiek ņemta vērā katra dzīvokļa īpašuma domājamā daļa visā namīpašumā vai katra dzīvokļa īpašuma dzīvojamās platības apmērs pret atsevišķi stāvošās ēkas platību! Kam ir juridiskā spēka pārsvars – Civillikuma 1071. pantam vai Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantam?

A
atbild:
09. maijā, 2023
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāte
Inga Kudeikina, Dr. iur., asociētā profesore

Acīmredzot ir sajauktas divas lietas – dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtība un kopīpašuma apsaimniekošanas kārtība.

Atšķirībā no Civillikumā reglamentētā kopīpašuma dzīvokļu īpašumā kopīpašniekiem nav veto tiesību, un pastāv citāda lēmumu pieņemšanas kārtība. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Tātad dzīvokļu īpašniekiem bija tiesības izlemt attiecīgo jautājumu. Konkrētais lēmums varēja tikt pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu saskaņā ar minētā panta trešo daļu: dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma 17. panta pirmo daļu: pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder. Tātad lēmuma pieņemšanai ir būtiski, cik dzīvokļu īpašnieku no kopīgā dzīvokļu skaita ir nobalsojuši. Lai lēmums būtu pieņemts, ir jānobalso vismaz pusei no dzīvokļu īpašumiem. Balsošana notiek pēc dzīvokļu īpašumu skaita. Ja personai pieder viens dzīvoklis, tad viņai ir viena balss, neatkarīgi no dzīvokļa platības.

Kad lēmums ir pieņemts un kad dzīvokļu īpašnieki ir nobalsojuši par remonta veikšanu, remonta kārtību un izdevumiem, ir jāvadās pēc Civillikuma normām, kas regulē kopīpašumu, kā to noteic Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta otrā daļa. Izdevumi par kopīpašuma apsaimniekošanu, proti, remontu, jānes visiem proporcionāli īpašumā esošajai domājamai daļai. Likums nenoteic dzīvokļu īpašnieku tiesības pieņemt likumam pretēju lēmumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants skaidri nosaka maksājumu apmērus, tie ir proporcionāli atbilstoši dzīvokļa īpašuma īpašniekam piederošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

Ne lielāko dzīvokļu īpašnieku balsīm ir lielāks svars, ne maksājumi veicami visiem dzīvokļu īpašniekiem vienādā apmērā. Viens dzīvoklis ir viena balss, savukārt maksājumi veicami atbilstoši domājamās daļas lielumam.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 103 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas