Namīpašumā, kurā katram atsevišķam dzīvokļa īpašumam ir pie dzīvokļa īpašuma piederoša kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes, uz kuras atrodas divas atsevišķi stāvošas daudzstāvu ēkas ar dažādu dzīvokļu īpašumu skaitu un to platību (vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļu īpašumi), bet komunikāciju tīkls (elektroapgāde, kanalizācija un ūdens piegāde) ir kopīgs, notika dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē piedalījās tikai vienas atsevišķi stāvošas ēkas dzīvokļu īpašnieki. Ņemot vērā Dzīvokļa īpašuma likuma normas, tika lemts par šīs atsevišķi stāvošās ēkas koplietošanā esošās kāpņu telpas remontam paredzēto naudas līdzekļu iekasēšanas kārtību un apmēru. Konkrētajā ēkā ir gan vienistabas, gan divistabu, gan trīsistabu dzīvokļu īpašumi, kam ir atšķirīga dzīvojamā platība, tas ir, vienistabas dzīvoklim tā ir apmēram 20 m², divistabu – 45 m², bet trīsistabu – 70 m². Kopsapulces dalībnieki –, kuri ir tikai atsevišķi stāvošās ēkas dzīvokļu īpašnieki –, nobalsoja, ka no katra dzīvokļa īpašuma (atsevišķi stāvošajā ēkā) turpmāk katru mēnesi būs papildus jāiemaksā 20 eiro kāpņu telpas remontam. Balsu vairākumu veidoja trīsistabu dzīvokļu īpašnieku balsis, ignorējot mazāko platību dzīvokļu īpašnieku iebildumus, kuri savu protestu pamatoja ar Civillikuma 1071. pantā noteikto, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta otrajā daļā ir atsauce uz Civillikuma 1071. pantu, savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 5. panta pirmajā daļā, kurā noteikts kopīpašuma domājamās daļas apmērs, minēts, ka dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību. Mazāko platību dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka kāpņu telpu remonta uzkrājuma fonds summāri izveidojams kā iemaksa par katra atsevišķa dzīvokļa īpašuma platības vienu kvadrātmetru, tātad samērīgi ar viņu īpašumā esošā dzīvokļa platību attiecībā pret visas ēkas platību, nevis kā konstanta un vienāda summa visiem dzīvokļa īpašumiem vienā kāpņu telpā ar dažādām dzīvokļu platībām, jo šāds lēmums būtu taisnīgs un neļautu lielāko platību dzīvokļu īpašniekiem (kuriem faktiski kopsapulču balsojumos vienmēr būs pārsvars) samazināt savu ieguldījuma daļu kopīpašumā uz mazāko platību dzīvokļu īpašnieku rēķina. Savukārt lielāko dzīvokļu īpašnieki, kuri ar savu balsu vairākumu faktiski vienmēr būs sava labuma ieguvēji (samazinot savu ieguldījumu daļu kopīpašuma uzturēšanai attiecībā pret mazākas platības dzīvokļu īpašniekiem), sava lēmuma spēkā esamību argumentē ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, un 16. panta otrās daļas 21. punktu, kurā norādīts, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību. Ja izveidojas situācija, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces balsojums ignorē Civillikuma 1071. pantā noteikto, nākotnē ir sagaidāmi tādi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, kur ar balsu vairākumu var leģitīmi pielemt, piemēram, ka daudzdzīvokļu mājas jumta remontu finansē tikai pēdējā stāva jeb jumta stāva dzīvokļu īpašnieki. Lūdzu atbildēt ar speciālista viedokli par iepriekš aprakstītās situācijas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma leģitimitāti, kur, aprēķinot ieguldījuma daļu daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā (kāpņu telpai), netiek ņemta vērā katra dzīvokļa īpašuma domājamā daļa visā namīpašumā vai katra dzīvokļa īpašuma dzīvojamās platības apmērs pret atsevišķi stāvošās ēkas platību! Kam ir juridiskā spēka pārsvars – Civillikuma 1071. pantam vai Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantam?