Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikti dzīvnieka īpašnieka pienākumi: rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai, nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi un dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota, pietiekamu turēšanas platību.

Savukārt Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” noteic vispārīgās suņu turēšanas prasības gan pilsētās, gan laukos.

Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:

• suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
• pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.

Attiecībā uz suņa turēšanu ārpus pilsētām un ciemiem noteikumi noteic, ka:

• viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
• ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi “Suns!”;
• ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

Minētie noteikumi arī nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam vai turētājam, ja suns pastāvīgi tiek turēts piesiets ārpus telpām, sunim jānodrošina:

• pilnvērtīga ēdināšana ne retāk kā reizi dienā un vienmēr brīvi pieejams svaigs ūdens;
• vismaz 30 minūšu ilga pastaiga ne retāk kā reizi diennaktī;
• suņa augumam atbilstoša būda vai mītne, kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums, kā arī tīrība suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;
• kā arī šādi aksesuāri:
• vismaz divus centimetrus plata ādas kaklasiksna vai cits suņa ķermenim piegulošs aksesuārs, kas sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju patvarīgi atbrīvoties no tā;
• vismaz trīs metrus gara ķēde vai pavada;
• ķēdes vai pavadas savienojums ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un stieples.

Noteikumi arī atļauj suni pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Tomēr jāzina, ka suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu, arī to nosaka iepriekš minētie noteikumi.