Atbilstoši Darba likumā noteiktajam mēnešalga ir viens no laika algas veidiem. Laika algu atbilstoši Darba likuma 62. panta otrajai daļai aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam, neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Mēnešalgas kā viena no laika algas veidiem atšķirība no citiem ir tajā, ka tā nemainās, ņemot vērā darba dienu, svētku un pirmssvētku dienu, kas iekrīt darba dienā, skaitu pārskata mēnesī jeb normālā darba laika stundas. Piemēram, ja normālā darba laika darbiniekam nolīgta ir mēnešalga un viņš ir nostrādājis visas kalendārā mēneša normālā darba laika stundas, ir izmaksājama nolīgtā mēnešalga. Savukārt, ja šāds darbinieks kāda iemesla dēļ (darbnespēja, atvaļinājums, cita attaisnota prombūtne) nav veicis darba pienākumus, mēnešalga izmaksājama proporcionāli faktiski nostrādātajam darba laikam.

Valsts darba inspekcijas ieskatā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu laika darba algas (stundas tarifa likmes, mēnešalgas) gadījumā, situācijās, kad darbiniekam ir nolīgta mēnešalga un viņš ir veicis darbu svētku dienā, virsstundu darbu, nakts darbu vai arī bijis attaisnotā prombūtnē, ņemot vērā laika algas proporcionalitātes principu, stundas algas likme būtu aprēķināma, ievērojot Darba likuma 75.³ pantā noteikto stundas algas likmes aprēķināšanas kārtību, tas ir, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Atbilstoši praksei mēnešos, kuros ir svētku dienas, svētku dienu stundas un stundas, par kurām tiek saīsinātas pirmssvētku dienas, ne vienmēr tiek ieskaitītas mēneša darba stundu normā. Tomēr ņemams vērā, ka darba stundu skaits attiecīgajā kalendāra mēnesī ietver konkrētā mēneša darba stundu normu, svētku dienu stundas, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, kā arī pirmssvētku darba dienu stundas, par kurām saīsināts darba dienas ilgums saskaņā ar Darba likuma 135. pantu.

Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Paskaidrojam, ka darba stundu skaits attiecīgajā kalendāra mēnesī ietver konkrētā mēneša darba stundu normu, kā arī svētku dienu stundas, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, kā arī pirmssvētku darba dienu stundas, par kurām saīsināts darba dienas ilgums saskaņā ar Darba likuma 135. pantu.

Līdz ar to, veicot stundas algas likmes aprēķinu, jāpiemēro Darba likuma 75.³ pantā noteiktā aprēķina veikšanas kārtība.