Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam (Kriminālprocesa likuma 6. pants).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmajai daļai kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.

Minētās ziņas var iesniegt:

• noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona – kā iesniegumu;
• kontrolējošās un uzraugošās iestādes – to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;
• ārstniecības personas vai iestādes – kā ziņojumu par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
• bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas – kā iesniegumu par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
• jebkura fiziskā vai juridiskā persona – kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;
• jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu – kā iesniegumu.

Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas kompetenci kriminālprocesa uzsākšanā paredz Kriminālprocesa likuma 371. pants.

Tātad kriminālprocesu var uzsākt nekavējoties, tiklīdz ir kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats un pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.