Darba likuma 7. pantā ir noteikts, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī taisnīgu darba samaksu.

Šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas – neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Lai veicinātu vienlīdzīgu tiesību principa ieviešanu attiecībā uz personām ar invaliditāti, darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu personu ar invaliditāti iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības, pildīt darba pienākumus, tikt paaugstinātiem amatā vai nosūtītiem uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu.

Darbiniekam darba līgumā nolīgto darba pienākumu maiņa atbilstoši Darba likuma 97. pantam ir īstenojama, pamatojoties uz pušu vienošanos, kas noformējama rakstveidā kā grozījumi darba līgumā.

Citiem vārdiem sakot, darba devējs var rosināt darbinieka nolīgto darba pienākumu maiņu, tostarp cita amata un citu darba pienākumu veikšanu, izvērtējot darbinieka atbilstību piedāvātajām izmaiņām, kā arī, ja par to ir panākta vienošanās, proti, darbinieks tam ir piekritis un šī vienošanās ir noformēta rakstveidā.