Pasaules Ekonomikas forums šā gada janvārī prognozēja, ka līdz 2030. gadam automatizācijas dēļ pasaulē varētu izzust ap 92 miljoniem darbavietu, vienlaikus radot aptuveni 170 miljonus jaunu. Tas nozīmē, ka mākslīgais intelekts nav tikai drauds – tas mainīs profesiju saturu un radīs pieprasījumu pēc jaunām prasmēm.
“Jāņem vērā, ka automatizācijai tiek pakļautas ne tik daudz konkrētas profesijas, bet drīzāk konkrēti uzdevumi – piemēram, vienkārša klientu apkalpošana, atsevišķas grāmatvedības funkcijas vai informācijas apkopošana. Taču, līdzīgi kā iepriekšējo modernizāciju laikā, neizzudīs tādas profesijas kā grāmatveži vai auditori. Viņi tiks atslogoti no laikietilpīgām darbībām un varēs koncentrēties uz uzdevumiem ar lielāku pievienoto vērtību,” norāda Spilbergs.
Arī Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra pētījumā starp mākslīgā intelekta visvairāk ietekmētajām profesijām minēti, piemēram, skolotāji, lietveži, programmatūras izstrādātāji, administratori, analītiķi un finanšu vadības speciālisti.
Daudzas no šīm jomām ir aktuālas arī Latvijas jauniešiem – Oficiālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025./2026. mācību gadā sociālās zinātnes, tiesības un komerczinības bija pieprasītākā studiju joma. Tajā studijas uzsāka 38,5% studentu, bet 2025. gadā grādu ieguva 34,5% absolventu.
Tāpēc, izvēloties studijas finanšu, grāmatvedības, uzņēmējdarbības vai vadības jomā, aizvien svarīgāk ir vērtēt ne tikai profesijas nosaukumu, bet arī studiju saturu – vai tas palīdz saprast tehnoloģiju ietekmi uz nozari, izmantot digitālos rīkus un attīstīt prasmes, kuras mākslīgais intelekts nevar pilnībā aizstāt.
Latvijas Universitātes Banku augstskolā šie jautājumi tiek iekļauti studiju procesā, sasaistot finanšu, grāmatvedības un uzņēmējdarbības zināšanas ar datu, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošanu profesionālajā vidē. Vasaras uzņemšanā topošie studenti no 9. līdz 20. jūlijam var pieteikties programmām grāmatvedības, finanšu, biznesa procesu vadības, finanšu pārvaldības informācijas sistēmu un starptautisko finanšu jomās, tostarp programmām angļu valodā un dubultdiploma programmai sadarbībā ar SBS Šveices biznesa skolu.
Šāda pieeja ļauj studentiem apgūt ne tikai konkrētas nozares zināšanas, bet arī izprast, kā tehnoloģijas maina finanšu un biznesa procesus.
Spilbergs izceļ četras prasmes, kas nākotnē kļūs aizvien nozīmīgākas: kritisko domāšanu, radošumu, komunikāciju un spēju pielāgoties pārmaiņām.
“Gan pēdējos gados, gan vēl pirms straujās mākslīgā intelekta attīstības sabiedrībā bija vērojams kritiskās domāšanas trūkums. To redzējām jau pirms globālās finanšu krīzes 2006. un 2007. gadā, kad daļa sabiedrības pietiekami neizprata attīstības tendences un uzņēmās kredītsaistības, ko vēlāk nespēja atmaksāt,” norāda Spilbergs.
Tikmēr radošums palīdz ieraudzīt jaunas sakarības un radīt oriģinālus risinājumus, komunikācija – sarežģīto izskaidrot saprotami, bet spēja pielāgoties kļūst būtiska, jo ar vienu iegūtu diplomu profesionālajai dzīvei, visticamāk, vairs nepietiks.
“Ja šodien tiek prasītas vienas kompetences un spējas, tad pēc pieciem gadiem, visticamāk, būs svarīgs kas cits. Ir diezgan sarežģīti pateikt, kā tehnoloģijas attīstīsies un kādi uzdevumi tiks automatizēti pēc pieciem gadiem. Vienīgais veids, kā sagatavoties, ir attīstīt elastību un spēt mācīties visu laiku,” uzsver asociētais profesors.
Spilberga ieskatā mākslīgā intelekta laikmetā drošākā izvēle ir nevis meklēt tādu profesiju, kuru pārmaiņas neskars, bet gan izvēlēties studijas, kas palīdz šīs pārmaiņas saprast, izmantot tehnoloģijas savā labā un mācīties visa mūža garumā.
Par Latvijas Universitātes Banku augstskolu
Latvijas Universitātes Banku augstskola ir valsts dibināta starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30 gadus ir viena no pazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Šobrīd tā īsteno 11 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā. LU Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 13 000 jauno speciālistu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši pazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti. No 2025. gada 1. septembra Banku augstskola pievienojās Latvijas Universitātes saimei, tā sperot jaunu soli attīstībā un stiprinot augstāko profesionālo izglītību finanšu, finanšu tehnoloģiju un biznesa vadības jomā.
