Piemēram, Eiropas Komisijas 2024. gada Eirobarometra dati rāda, ka 45 % uzņēmumu nevar atrast kvalificētus kiberdrošības speciālistus. Arī Latvijā speciālistu trūkums ir izteikts – CERT.LV norādījis, ka valstī nepieciešami aptuveni 2000 kiberdrošības pārvaldnieku.
Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā no 14,7 tūkstošiem absolventu dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmas absolvēja tikai 1,7 tūkstoši studentu. Tas apliecina, ka sagatavoto speciālistu skaits netiek līdzi darba tirgus pieprasījumam.
Latvijas Universitātes Banku augstskolas profesionālā bakalaura programmas “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas” direktors, asociētais profesors Andris Fomins skaidro, ka finanšu nozare pēdējos desmit gados ir būtiski digitalizēta, tāpēc darba tirgū arvien vairāk vajadzīgi speciālisti ar zināšanām gan finansēs, gan informācijas tehnoloģijās.
“Finanšu pakalpojumi šobrīd lielā mērā tiek sniegti digitālā vidē, un ir attīstījies arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu segments, kurā turpinās dinamiska izaugsme. Tas nozīmē, ka nepieciešami speciālisti, kuri saprot gan finanšu procesus, gan tehnoloģijas. Vienlaikus digitālā vide palielina arī kiberdrošības riskus, tāpēc pieprasījums pēc šādām kompetencēm turpina augt,” norāda Fomins.
Pēc viņa teiktā, šādi speciālisti arvien vairāk nepieciešami arī vidējos un lielos uzņēmumos, kuros finanšu pārvaldība kļūst digitāla. Darba devēji sagaida spēju strādāt ar lielajiem datiem, pārzināt informācijas sistēmas un saprast, kā tehnoloģijas ietekmē uzņēmuma finanšu rezultātus.
“Šodien uzņēmumi lēmumus pieņem, balstoties datos. Tāpēc speciālistiem jāspēj strādāt ar datubāzēm, izprast programmēšanas pamatus un analizēt finanšu informāciju, kas ļauj uzņēmumiem rīkoties pamatoti un pārdomāti. Tikpat būtiska ir arī kritiskā domāšana, spēja sadarboties ar dažādu jomu kolēģiem un izprast biznesa procesus,” uzsver Fomins.
LU Banku augstskola piedāvā vairākas studiju programmas, kas sagatavo attiecīgo jomu speciālistus. Viena no tām ir profesionālā bakalaura līmeņa programma “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas”, kas veidota sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, apvienojot finanšu vadības un informācijas tehnoloģiju kompetences. Programmas absolventi iegūst zināšanas gan finanšu jomā, gan IT, kā arī starptautiski atzītu Skotijas Kvalifikācijas aģentūras jeb SQA sertifikātu.
“Šī programma veidota, reaģējot uz darba devēju vajadzību pēc speciālistiem, kuri spēj savienot finanšu un tehnoloģiju jomas. Un redzam, ka mūsu studenti ļoti bieži darbu savā jomā patiešām atrod jau studiju laikā,” norāda Fomins.
LU Banku augstskolas profesionālā bakalaura programmas “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas” direktors, asociētais profesors Andris Fomins.
Publicitātes foto
Savukārt pieprasījumu pēc kiberdrošības speciālistiem būtiski palielina arī regulējums. LU Banku augstskolas profesionālā bakalaura programmas “Biznesa procesa vadība” un maģistra programmas “Kiberdrošības pārvaldība” direktore Ilona Platonova norāda, ka NIS2 direktīva un nacionālās kiberdrošības prasības liek organizācijām daudz nopietnāk pievērsties šai jomai.
“Latvijā ir aptuveni 750 stratēģiski nozīmīgi uzņēmumi un institūcijas – tostarp slimnīcas, bankas, elektroapgādes uzņēmumi un citi pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir būtiska sabiedrībai. Šādās organizācijās nepieciešams kiberdrošības pārvaldnieks, kurš spēj organizēt stratēģisko darbu, pārvaldīt riskus un nodrošināt, ka par kiberdrošību rūpējas un to izprot arī vadības līmenī,” skaidro Platonova.
Viņa uzsver, ka mūsdienās kiberdrošība nav tikai tehnoloģiju speciālistu atbildība. Liela daļa incidentu ir saistīti ar cilvēku kļūdām, nepilnīgiem procesiem vai nepietiekamu risku pārvaldību, tāpēc organizācijām nepieciešami speciālisti, kuri spēj veidot drošības politiku, pārvaldīt incidentus un stiprināt darbinieku izpratni par veidiem, kā pamanīt un novērst datu zādzības mēģinājumus.
LU Banku augstskolas maģistra programma “Kiberdrošības pārvaldība" ir Latvijā unikāla ar to, ka sagatavo informācijas drošības vadītājus atbilstoši ENISA izstrādātajam Eiropas kiberdrošības prasmju ietvaram. Tas nozīmē, ka studijas ir piemērotas arī cilvēkiem, kuriem nav bakalaura grāda datorzinātnēs, bet ir interese par tehnoloģijām, vadību un organizāciju drošību.
Programma galvenokārt tiek īstenota angļu valodā. Tāpat programmas īstenošanā iesaistīti arī ārvalstu docētāji.
“Tā dod nepieciešamos tehniskos pamatus, bet galvenais uzsvars ir uz kiberdrošības pārvaldību, stratēģiju, risku izpratni un incidentu vadību,” norāda Platonova.
Viņa uzsver, ka mūsdienās kiberdrošība nav tikai tehnoloģiju speciālistu atbildība. Atsaucoties uz Stenfordas Universitātes 2020. gada pētījumu, Platonova norāda, ka lielākā daļa jeb 88 % datu noplūžu uzņēmumos notiek cilvēka kļūdas dēļ. Tāpēc organizācijām nepieciešami speciālisti, kuri spēj veidot drošības politiku, pārvaldīt incidentus un stiprināt darbinieku izpratni.
LU Banku augstskolas profesionālā bakalaura programmas “Biznesa procesa vadība” un maģistra programmas “Kiberdrošības pārvaldība” direktore Ilona Platonova.
Publicitātes foto.
Kopumā gan ekspertu teiktais, gan dati iezīmē skaidru tendenci – finanšu tehnoloģiju un kiberdrošības speciālisti kļūst vajadzīgi arvien plašākam darba devēju lokam. Tāpēc spēja savienot tehnoloģiju, finanšu un risku pārvaldības zināšanas kļūs par vienu no būtiskākajām priekšrocībām darba tirgū.
Par Latvijas Universitātes Banku augstskolu
Latvijas Universitātes Banku augstskola ir valsts dibināta starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30 gadus ir viena no pazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Šobrīd tā īsteno 11 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā. LU Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 13 000 jauno speciālistu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši pazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti. No 2025. gada 1. septembra Banku augstskola pievienojās Latvijas Universitātes saimei, tā sperot jaunu soli attīstībā un stiprinot augstāko profesionālo izglītību finanšu, finanšu tehnoloģiju un biznesa vadības jomā.
