Modelis varētu palīdzēt padarīt šāda veida maiņas punktus populārākus un ērtāk pieejamus ikdienā, tā samazinot būvniecības un remontdarbu radīto atkritumu apjomu un veicinot materiālu apritīgumu. Pašapkalpošanās punkti nākotnē varētu atrasties tuvāk iedzīvotāju ikdienas maršrutiem – pie veikaliem, skolām, darba vietām vai citās viegli sasniedzamās vietās.
Prototips tapis “EraNet DUT Partnerships” iniciatīvas finansētajā projektā “TransScale: Pilsētas resursu koplietošana un aprite”. LU Banku augstskola ir projekta vadošais partneris, un tas tiek īstenots sadarbībā ar partneriem no Norvēģijas, Dānijas un Polijas. Projekta mērķis ir pētīt un izstrādāt jaunus aprites ekonomikas biznesa modeļus, ko varētu attīstīt Eiropas pilsētās.
Par Latvijas piemēru projektā izvēlēts “CleanR” būvgružu, būvmateriālu un remonta lietu apmaiņas punkts Stopiņu pagastā, kā arī punkts Vietalvas ielā 5B, kur darbojas daļējs pašapkalpošanās princips. Studentu izstrādātais modelis parāda, kā pašapkalpošanās pieeju nākotnē varētu sasaistīt ar jaunu vai jau esošu digitālo platformu (piemēram, lietovelreiz.lv), izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus.
“Risinājuma pamatā bija praktiska problēma – ko darīt ar remontdarbu atlikumiem, piemēram, krāsas bundžām, flīzēm vai citiem būvmateriāliem, kas bieži nonāk atkritumos, lai gan vēl varētu radīt vērtību kādam citam,” norāda SIA “ArtSmart” valdes locekle, LU Banku augstskolas Vadībzinību nodaļas vadītāja, asociētā profesore Inga Uvarova.
Izstrādātais risinājums paredz, ka iedzīvotājs atnes remontdarbu atlikumus un novieto tos skenēšanas zonā. Sistēma ar kameras un mākslīgā intelekta palīdzību identificē materiālu, novērtē tā kvalitāti, nolietojumu, apjomu un citus parametrus, pēc tam informāciju automātiski nodod platformai. Krāpniecības un neatbilstošu materiālu nodošanas riskus šajā gadījumā varētu mazināt lietotāja autentifikācija.
Finanšu studenti aprēķināja, cik ilgā laikā risinājums varētu atmaksāties, bet biznesa studenti vērtēja, kā to attīstīt plašāk un kuri uzņēmumi varētu būt piemēroti tā ieviešanai.
“Tas lieliski parāda, ka, savienojot izpratni par tehnoloģijām ar finansēm un biznesu, varam radīt uzņēmumam prototipu, ko nest tālāk tautās un attīstīt, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citviet,” saka Uvarova.
Viņa uzsver, ka šāda pieeja kļūst arvien svarīgāka arī darba tirgū. Ar tehnoloģiju zināšanām vien vairs nepietiek – uzņēmumiem vajadzīgi speciālisti, kuri izprot, kā inovācijas palīdz biznesam pelnīt, augt un kļūt noturīgākam.
“IT un programmēšanas prasmes jau ir kļuvušas par pamata prasmēm. Skaidrs, ka tehnoloģijas ir pamatu pamats, taču nav jēgas uzprogrammēt kaut ko jaunu, ja neredzam, kā tas strādās, vai tas finansiāli nesīs atdevi, vai tirgus to pieņems un kādā partnerībā risinājumu varēs attīstīt,” norāda Uvarova.
Inga Uvarova.
Publicitātes foto.
Šādu starpdisciplināru pieeju LU Banku augstskola attīsta arī savās studiju programmās, savienojot tehnoloģiju izpratni ar finanšu, biznesa, vadības un inovāciju prasmēm. Šobrīd augstskolā turpinās pieteikšanās studijām gan īsā cikla, gan bakalaura un maģistra līmeņa programmās.
Viens no šādas pieejas piemēriem ir LU Banku augstskolas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi īstenotā bakalaura studiju programma “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas”, kas apvieno informācijas tehnoloģiju un finanšu zināšanas.
Līdzīga starpdisciplināra pieeja ir arī studiju programmā “Biznesa procesu vadība”, kur studenti apgūst tehnoloģijas un praktiski strādā pie inovatīvu ideju un prototipu izstrādes. Maģistra līmenī šo pieeju turpina programmas “Inovatīvā uzņēmējdarbība”, “Uzņēmējdarbības vadīšana” un “Kiberdrošības pārvaldība”.
Biznesa domāšana ir svarīga arī kiberdrošībā, kur speciālistiem jāspēj ne tikai pārvaldīt tehniskus riskus, bet arī skaidrot to ietekmi uz uzņēmuma darbību.
“Kiberdrošībā ar tehnisko ekspertīzi vien vairs nepietiek. Darba devēji, jo īpaši kritiskajā infrastruktūrā un finanšu sektorā, sagaida speciālistu, kas spēj tehnisko realitāti pasniegt saprotamā valodā,” saka “Tele2.lv” kiberdrošības pārvaldnieks un LU Banku augstskolas Vadībzinību nodaļas lektors Gatis Polis.
Viņš uzsver, ka kiberdrošības speciālistam jāspēj pamatot budžetu, lēmumus un prioritātes cilvēkiem, kuriem nav padziļinātu IT zināšanu.
“Valdēm un vadošajiem biznesa cilvēkiem bieži vien neko neizsaka tādi apzīmējumi kā TCP, UDP, CVE un tamlīdzīgi. Viņiem ir svarīgi zināt – kā tas ietekmēs un vai tas apstādinās biznesu,” norāda Polis.
Gatis Polis.
Publicitātes foto.
Līdzīgas pārmaiņas darba tirgū vērojamas arī plašākā tehnoloģiju un inovāciju kontekstā. Arī SIA “Story Hub” valdes locekle un LU Banku augstskolas profesionālo maģistra programmu “Uzņēmējdarbības vadīšana” un “Inovatīvā uzņēmējdarbība” direktore Marta Kontiņa norāda, ka tehniskā kompetence vairs nav vienīgais kritērijs, pēc kura darba devēji vērtē IT speciālistus.
“Tehniskā kompetence ir kļuvusi par ieejas biļeti, nevis konkurences priekšrocību. Darba devēji arvien biežāk uzsver tā sauktās mīkstās prasmes: komunikāciju, kritisko domāšanu, problēmu risināšanu un spēju strādāt komandā,” norāda Kontiņa.
Viņasprāt, mākslīgā intelekta ienākšana šo tendenci tikai paātrina. “Ja mākslīgais intelekts var pārņemt rutīnas darbu un daļas tehnisko jautājumu risināšanu, darbiniekiem atbrīvojas laiks, ko var pārdalīt citur, strādājot starpdisciplinārās komandās, iesaistoties stratēģisku jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā,” saka Kontiņa.
Ja tehnoloģiju speciālists nesaprot uzņēmuma mērķus, klientu vajadzības vai tirgus loģiku, sekas var būt ļoti praktiskas. Viņa norāda, ka visbiežākā problēma ir resursu izšķiešana, kas rodas tad, kad tiek izstrādāti tehniski izsmalcināti, bet biznesam nevajadzīgi risinājumi, kas neatmaksājas.
Darba tirgus kļūst prasīgāks, un uzņēmumi arvien skaidrāk redz, ka nākotnes tehnoloģiju speciālistam jāspēj izprast uzņēmumu kā vienotu veselumu – tā mērķus, riskus, klientus, procesus un izaugsmes iespējas. Tieši šādus speciālistus šobrīd meklē daudzi darba devēji: tādus, kuri prot runāt gan tehnoloģiju, gan biznesa valodā.
Tādējādi studentu darbs iezīmē plašāku virzienu – nākotnes darba tirgū arvien lielāka nozīme būs speciālistiem, kuri spēj savienot tehnoloģijas, biznesu un cilvēku vajadzības, pārvēršot idejas reālos risinājumos ar praktisku vērtību.
Monta Kontiņa.
Publicitātes foto.
Par Latvijas Universitātes Banku augstskolu
Latvijas Universitātes Banku augstskola ir valsts dibināta starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30 gadus ir viena no pazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Šobrīd tā īsteno 11 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā. LU Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 13 000 jauno speciālistu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši pazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti. No 2025. gada 1. septembra Banku augstskola pievienojās Latvijas Universitātes saimei, tā sperot jaunu soli attīstībā un stiprinot augstāko profesionālo izglītību finanšu, finanšu tehnoloģiju un biznesa vadības jomā.
