ASEF kopā ar ĀM un LU rīkotā publiskā diskusija “Tilti starp Āziju un Eiropu mākslīgā intelekta laikmetā” notika 22. aprīlī Eiropas Savienības mājā un pulcēja kuplu skaitu interesentu no valsts, privātā un akadēmiskā sektora.
Diskusijas laikā vairākkārt tika uzsvērts, ka šis ir veids, kā apvienojam dažādu kontinentu stiprās puses. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks norādīja, ka tiltu veidošana nav tikai metafora – tā ir arī nepieciešamība un ka mākslīgā intelekta radītie izaicinājumi un iespējas neapstājas pie valstu robežām. Jautājumi par datiem, pārvaldību, algoritmu taisnīgumu, ekonomiskajām pārmaiņām un drošību pēc būtības ir starptautiski.
Savukārt ĀM valsts sekretārs Andžejs Viļumsons akcentēja, ka partnerība starp Eiropu un Āziju kļūst arvien spēcīgāka, jo tā ietver ne tikai ekonomisko sadarbību, bet arī cilvēku savstarpējos kontaktus, kā arī kultūras un zināšanu bagātināšanu. Tāpat būtiska nozīme sadarbības stiprināšanai kiberdrošības jomā. Jautājumā par mākslīgo intelektu ĀM valsts sekretārs uzsver drošības, digitālās pārvaldības un tehnoloģiju attīstības nepieciešamību.
“Ir patiess gandarījums, ka ir liela interese par Āzijas–Eiropas fonda finansētajiem projektiem,” pēc diskusijas atzīst LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) profesore un ASEF vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka. “Pie manis pēc informācijas par izsludinātajiem projektiem jau vērsusies Kultūras ministrijas pārstāve. Faktiski to arī gribējām panākt – lai Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija būtu informētas par fonda darbību. Svarīgi iesaistīt arī LU, jo deviņi tematiskie virzieni, ko finansē ASEF, labi korelē ar Universitātes studiju programmām. Ļoti vēlētos, lai mūsu jaunie doktoranti, jaunie mācībspēki iesaistītos ASEF aktivitātēs.”
Latvijas pārstāve ASEF uzsver, ka “seminārā pārliecinājāmies, ka tādos virzienos kā kiberdrošība, mākslīgais intelekts, klimata pārmaiņas, kuros finansējumu piedāvā fonds, no Latvijas skatpunkta patiešām ir ļoti svarīgi aktīvāk iesaistīties sadarbības projektos starp Eiropas un Āzijas valstīm”.
“Visupirms mūs ar ļoti daudzām Āzijas valstīm vieno interese saglabāt likumos balstīto pasaules kārtību, kas Latvijai ir izšķirošs drošības un arī izdzīvošanas jautājums,” pēc diskusijas uzsver ESZF pasniedzēja, NVO “Sievietes drošībai” valdes priekšsēdētāja Sigita Struberga, kura ir arī Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre. “Agrāk, kad runājām par liberālo pasaules kārtību, principā runājām, ka neatkarīgi no tā, cik liels ir spēlētājs, cik liela valsts, visi ievēro vienus spēles noteikumus, ievēro starptautiskās tiesības. Šobrīd ģeopolitiskā situācija ir mainījusies tā, ka lielākās valstis ir izdarījušas secinājumus par iespēju neievērot noteikumos balstīto pasaules kārtību, starptautiskās tiesības. Ar daudzām valstīm Āzijā mūs vieno vēlme tomēr pieturēties pie starptautiskajām tiesībām, spēles noteikumiem, un šāda veida platformas kā ASEF var palīdzēt atrast līdzīgi domājošus spēkus.”
S. Struberga norāda, ka sadarbība izglītībā, līdztiesības veicināšanā, digitālo jautājumu attīstīšanā un daudzās citās jomās ir tās kopējo interešu sfēras, kur, no vienas puses, varam dalīties savā pieredzē, bet, no otras, noteikti arī apgūt daudz ko jaunu no Āzijas valstīm. Un jāpiezīmē, ka īpaši kovids, arī citas krīzes ir parādījušas, ka globalizētajā pasaulē, lai arī runājam par piegāžu ķēžu diversifikāciju un pastāv līdzatkarība, veidot savstarpējā izpratnē balstītu sadarbību nenozīmē noslēgt tikai ekonomiskos līgumus, ir nepieciešamība papildus īstenot daudzveidīgu diplomātisko sadarbību un arī izmantot cilvēku savstarpējos kontaktus, un te ASEF var būt ļoti noderīgs.
LMT prezidents un LIKTA viceprezidents Juris Binde diskusijas laikā uzsvēra, ka uzticība ir galvenā valūta šajā vidē, bez kuras nebūtu iespējama ilgtermiņa sadarbība. “Uzticība, uzticamība noteikti ir saistīta ar tiem principiem un vērtībām, kam sekojot, mēs varam kopīgi darīt lielas lietas,” pēc pasākuma akcentē Latvijas Ārpolitikas institūta biroja vadītāja un pētniece Ligita Davidova. “Seminārs bija labs veids, kā atgādināt kolēģiem gan valsts, gan akadēmiskajā sektorā, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un arī uzņēmējiem par ASEF, kas sniedz iespējas ne tikai piedalīties viņu organizētajos pasākumos, bet arī pašiem nākt klajā ar iniciatīvām.”
“Latvijai ir cieša sadarbība ar tādām Āzijas valstīm kā Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija un Jaunzēlande,” skaidro L. Davidova. “Šīs ir līdzīgi domājošas valstis, kas arī politiskajā dimensijā ir labi sadarbības partneri un kuri pierādījuši, ka varam būt vienoti daudzās lietās. Redzam sadarbības iespējas arī tādā augošā reģionā kā Dienvidaustrumāzija, piemēram, Filipīnas ir mums tuvas domāšanā. Katrā ziņā iespējas ir plašas, un drīzāk būtu jāraugās jau uz konkrētiem sadarbības partneriem, turklāt ne tik daudz valstu, cik institūciju līmenī, un projektiem pēc satura, kas būtu abām pusēm pieņemami.”
I. Šteinbuka informē, ka jūnijā notiks ASEF dalībvalstu pārstāvju sanāksme Singapūrā, kur tiks izsludināti projekti nākamajiem gadiem. Viņa aicina šīs iespējas izmantot. Latvijas ikgadējās iemaksas ASEF ir ļoti simboliskas, maksājam pārdesmit tūkstošus eiro gadā, bet tas, ko varam iegūt, ir nesamērojami vairāk, norāda profesore.
“Gribētos, lai pēc iespējas vairāk Latvijas jauno diplomātu, pētnieku, NVO pārstāvju un valsts pārvaldes ekspertu piedalītos ASEF aktivitātēs,” noslēgumā uzsver I. Šteinbuka.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte nemainīgi bijusi Latvijas nacionālā, vadošā un ietekmīgākā augstskola. Tā ir lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kurai ir nozīmīga vieta ne tikai visas izglītības sistēmas attīstībā, bet arī kopējā valsts ekonomikas izaugsmē. Pašlaik Torņakalnā tiek attīstīts LU Akadēmiskais centrs, kas kļūs par vienu no Ziemeļeiropā modernākajiem studentu un pētniecības centriem. Šobrīd tur atrodas Dabas māja un Zinātņu māja, drīzumā durvis vērs Rakstu māja.
