E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 28360
Lasīšanai: 6 minūtes
1
4
1
4

Par likumiskās lietošanas tiesībām un iespēju maksāt 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
12. janvārī, 2023
Edgars

Man pieder privātmāja uz Grebenščikova draudzei piederošas zemes Rīgā. 2020. gadā tika noslēgts līgums par zemes nomas maksu līdz 2025. gadam. Līgumā noteiktā summa ir lielāka nekā piespiedu nomas reformas likumiskās lietošanas maksas noteiktie 4% no kadastrālās vērtības. Vai man ir nepieciešama vienošanās, lai varētu maksāt 4%, nevis nomas līgumā noteikto summu? Vai pastāv iespēja atpirkt zemi, kā tas ir daudzdzīvokļu namu īpašniekiem?

A
atbild:
02. februārī, 2023
Tieslietu ministrija
Civiltiesību departaments

Sākotnēji jāuzsver, ka nepieciešams nošķirt piespiedu dalītā īpašuma un brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumus.

Piespiedu dalītais īpašums vēsturiski veidojies likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Civillikuma spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā noteiktajos gadījumos, uz šiem gadījumiem ir attiecināmas zemes likumiskās lietošanas tiesības.   

Savukārt minētā panta pirmās daļas 5. punkts, kas bija spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim, pieļāva brīvprātīgā dalītā īpašuma izveidošanu, proti, gadījumus, kuros ēkas (būves) uzceltas uz nomātas zemes, ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem, un zemes īpašnieka un nomnieka līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības uz iznomātās zemes celt ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums. Piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējums (tātad zemes likumiskās lietošanas tiesības) neattiecas uz brīvprātīgo dalīto īpašumu. Brīvprātīgā dalītā īpašumā pušu tiesiskās attiecības regulē zemes nomas līgums, uz kura pamata nomnieks ir uzcēlis būvi uz iznomātāja zemes kā patstāvīgu īpašuma objektu, tostarp jautājumos par nomas maksu. Vēršam uzmanību, ka Civillikuma spēkā stāšanās likuma regulējums par likumiskajām lietošanas tiesībām nav attiecināms uz brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskajām attiecībām.

Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā atbilstoši Civillikuma spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmajai daļai, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi uz likuma pamata būves īpašniekam ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesības īstenošanai pār būvi. Lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei.

No minētā izriet, ka zemes likumiskās lietošanas tiesības (reālservitūts) pastāv uz likuma pamata un pusēm nav nepieciešams noslēgt atsevišķu vienošanos par to piemērošanu. Viens no zemes likumiskās lietošanas tiesību ieviešanas mērķiem ir atteikšanās no vienošanās nepieciešamības kā priekšnoteikuma dalītā īpašuma tiesisko attiecību risināšanai.

Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma spēkā stāšanās likuma 42. pantu zemes likumiskās lietošanas tiesības stājas spēkā trijos posmos, ņemot vērā situāciju:

  • 2022. gada 1. janvārī – visos piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu;
  • 2023. gada 1. janvārī – visos piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības 2022. gada 1. janvārī tiek regulētas ar spēkā esošu nomas līgumu vai tiesas nolēmumu;
  • 2024. gada 1. janvārī – piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kuros privātpersonai piederošas būves atrodas uz publiskas personas (valsts, pašvaldības vai citas atsavinātas publiskas personas) zemes.

Tādējādi, ja pušu starpā pastāv piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, kuras 2022. gada 1. janvārī tika regulētas ar pušu starpā noslēgtu nomas līgumu, tad no 2023. gada 1. janvāra saskaņā ar Civillikuma spēkā stāšanās likuma 42. pantu pušu starpā uz likuma pamata pastāv likumiskās lietošanas tiesības ar pienākumu būves īpašniekam maksāt 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Speciālais regulējums piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai izstrādāts attiecībā uz privatizētām daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, ņemot vērā šajos gadījumos iesaistīto personu daudzumu, līdz ar to apgrūtinātu vai pat neiespējamu iesaistīto pušu savstarpēju vienošanos.

Savukārt pārējos gadījumos piespiedu dalītā īpašuma attiecības šobrīd ir iespējams izbeigt, pusēm par to attiecīgi vienojoties. Tāpat piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību ietvaros pusēm ir noteiktas arī savstarpējas pirmpirkuma tiesības uz otru dalītajā īpašumā esošo objektu, ja tas tiek atsavināts trešajai personai.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 28 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas