Saskaņā ar Civillikuma 1082. pantu īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām vai jāpacieš, ka tās izlieto citi.

Viens no šādiem aprobežojumu veidiem ir servitūts – tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu (Civillikuma 1130. pants). Servitūtu kā lietu tiesību atbilstoši Civillikuma 1235. pantam ieraksta zemesgrāmatā, līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā servitūta tiesība nav spēkā un šīs tiesības izlietošana nav pieļaujama. Izskatāmajā gadījumā tas nozīmē, ka personai X līdz servitūta nodibināšanai nav tiesību izmantot dzīvokļu īpašnieku kopībai Y piederošo zemesgabalu.

Vienlaikus jāatceras, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana šajā jautājumā nebūs pietiekama, jo barjeru vai citu tamlīdzīgu inženiertehnisko elementu izvietošana zemesgabalā ir veicama saskaņā ar būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.