Labdien! Dzīvokļu īpašnieku sākotnējā aptaujā bija rakstīts: “Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav parakstījis un atdevis aptaujas lapu, uzskatāms, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu.” Tas ir ļoti līdzīgi tam, ko varam lasīt Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pantā: “Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu.” No minētā formulējuma saprotu, ka ar šādu rīcību dzīvokļa īpašnieks ir balsojis un nevar uzskatīt neko citu, piemēram, ka nav balsojis vai ir atturējies. Līdz ar to kvoruma trūkums kā tāds nav iespējams. Vai pēc aptaujas noslēgšanās aptaujas rīkotāji var paziņot, ka tie, kuri labticīgi, izlasot aptaujas nosacījumus, bija pārliecināti, ka, neaizpildot anketu, balso “pret”, tomēr neskaitās izteikuši savu viedokli? Vai aptauja ar šādiem nosacījumiem, kuri pēcāk, apkopojot rezultātus, netiek ņemti vērā, uzskatāma par leģitīmu un notikušu “bez maldības, viltus vai spaidiem”? Vai ar nepiedalīšanos aptaujā nodotās “pret” balsis var tikt interpretētas kā kvoruma trūkums un būt par pamatu atkārtotai aptaujai? Paldies!
Ja dzīvojamā mājā tiek organizēta lēmuma pieņemšana aptaujas veidā, dzīvokļu īpašnieki savu atbildi var sniegt rakstveidā, proti, balsojot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Kā jūs pareizi norādāt, arī noteiktā termiņā nesniegta rakstveida atbilde ir uzskatāma par balsojumu “pret” lēmuma pieņemšanu.
Vienlaikus ir būtiska nianse starp “rakstveidā sniegtu atbildi, balsojot “pret” lēmuma pieņemšanu” un “rakstveida atbildes nesniegšanu”. Abos gadījumos pieņemams, ka balsojums ir bijis “pret” lēmumu. Tomēr rakstveida atbildi nesniegušie dzīvokļu īpašnieki neveido šajā balsojumā piedalījušos dzīvokļu īpašnieku kvorumu. Šis secinājums izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 20.2 panta pirmās daļas 1. punkta, kas noteic, ka atkārtoti organizēta aptauja ir lemttiesīga, ja likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā organizētā aptauja (sākotnējā aptauja) nav bijusi lemttiesīga dzīvokļu īpašnieku kvoruma trūkuma dēļ, tas ir, dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nav snieguši atbildi. Tātad aptaujas organizatoram, nesaņemot rakstveida atbildes no dzīvokļu īpašniekiem, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, var būt tiesisks pamats rīkot atkārtotu aptauju.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
