Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) u. c. Tātad, ja dzīvoklī neviens nedzīvo, tas neatbrīvo dzīvokļa īpašnieku no viņa pienākumiem.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” III daļā ir reglamentēta maksājamās daļas noteikšana par siltumenerģiju vai dabasgāzi.

Šo noteikumu 19. punkts paredz, ka dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas daudzumu nosaka, izmantojot dzīvojamās mājas ievadā uzstādīto siltumenerģijas skaitītāju. Nosakot maksājamo daļu, ņem vērā šādas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas:

• siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā;
• siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un skaitītāju dzīvojamās mājas apkurei patērētās siltumenerģijas uzskaitei;
• siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltuma maksas sadalītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās;
• siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltumenerģijas skaitītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās.

Nezinot, kādas ir konkrētās dzīvojamās mājas siltumenerģijas uzskaites iespējas, uz jūsu jautājumu var atbildēt tikai teorētiski.

Jāpiebilst –, ja dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā ar centralizēto siltumapgādi, radiatoru nogriešana bez saskaņošanas ar būvvaldi ir patvaļīga būvniecība.

Turklāt dzīvokļa īpašniekiem ir jānorēķinās arī par koplietošanas telpās patērēto siltumenerģiju. Parasti to izdala uz dzīvokļu skaitu un pievieno dzīvokļa patēriņam.

Ar visiem dokumentiem ieteiktu vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.