E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 27664
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Mājoklis
3
3

Jumta remonts

J
jautā:
20. oktobrī, 2022
Māris

Labdien! Mums pieder puse privātmājas (1. stāvs), kaimiņiem pieder 2. stāvs. Mājas apsaimniekotājas funkcijas veic kaimiņiene, mēs maksājam apsaimniekošanas maksu. Mājai ir vecs un nekvalitatīvs jumts. Sāka tecēt vējtvera un verandas jumts. Veranda pieder 1. stāvam, tātad tā ir mūsu īpašumā. Runājām ar kaimiņiem, ka jumts būtu jāmaina visai mājai. Sākumā viņi piekrita, taču tad apgalvoja, ka nebūšot tik daudz naudas, beigās palika pie tā, ka nelielie jumti tiks individuāli mainīti. Mēs to izdarījām par saviem līdzekļiem. Manuprāt, mājas jumts ir daļa no mājas kopīpašuma un ir jāuztur par kopējo naudu. Vai tiešām “mūsu” vējtvera un verandas jumts nav kopīpašums? Kad beidzot nāksies mainīt “lielo” jumtu, mēs arī varētu sacīt, ka tas uz mums neattiecas, jo jumts sedz kaimiņu dzīvokļu griestus, bet tas būtu absurds. Vai ir kādi noteikumi par jumtiem, sienām u. tml., kas regulē šādas situācijas?

A
atbild:
27. oktobrī, 2022
Inese Helmane
LV portāls

Dzīvokļu īpašuma likuma 4. pants nosaka, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst “dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķus īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām)”.

Dzīvokļu īpašniekiem ir jāsedz nepieciešamie mājas apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, remonta un citi izdevumi, kas saistīti ar kopīpašuma apsaimniekošanu. Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

  • piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
  • segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šī likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;
  • pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus u. c.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 17. pantā ir noteikts, kāds ir nepieciešamo balsu skaits par attiecīgi izlemjamo jautājumu. Ņemot vērā, ka runa ir par dzīvojamo ēku, kurā ir divi dzīvokļa īpašumi, un katram no tiem ir savs īpašnieks, var izveidoties situācija, kurā dzīvokļu īpašnieki nav vienisprātis par kādu izlemjamo jautājumu, jo katram ir 50% balsu. Šobrīd mājokļu politikas jomu reglamentējošie normatīvie akti neparedz risinājumu minētajai situācijai, līdz ar to, lai pieņemtu lēmumu, ir nepieciešams abu dzīvokļu īpašnieku vienbalsīgs lēmums par izlemjamo jautājumu, iepriekš ir skaidrojusi Ekonomikas ministrija.

Jāpiebilst, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 17. punkts paredz, ka jumta seguma caurteces gadījumā ir jāveic ārpuskārtas remonts. 

Ja vienošanās par darbiem kopīpašumā netiek panākta un sertificēts speciālists secina, ka ir avārijas situācija un ir jāveic ārpuskārtas remonts, tad ar prasību par līdzekļu piedziņu no otra mājas īpašnieka ir jāvēršas tiesā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 197 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU