No jautājuma būtības izriet, ka tas skar neslavas celšanu, kas ir nepatiesas, personu nomelnojošas informācijas izplatīšana publiski, t. i., plašsaziņas līdzeklī, sapulcē, sociālajos tīklos u. tml.

Par neslavas celšanu atbildība paredzēta Krimināllikuma 157. panta pirmajā daļā, proti, par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), soda ar piespiedu darbu vai naudas sodu.

Savukārt civiltiesiskā atbildība paredzēta Civillikuma 2352.¹ panta pirmajā un trešajā daļā, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Tātad atbildība par neslavas celšanu ir paredzēta gan Krimināllikumā, gan Civillikumā.

Lai personai iestātos kriminālatbildība par šādu prettiesisku nodarījumu, nepieciešams konstatēt, ka personas rīcība ir bijusi apzināta publiska neslavas celšana. Nesaskatot tiesisko pamatu (noziedzīgā nodarījuma sastāvu) kriminālprocesa uzsākšanai, policija var kriminālprocesu neierosināt. Tāpēc svarīgi iesniegumā norādīt noziedzīgā nodarījuma sastāvu, uzsverot apzinātu personas rīcību šajā nodarījumā.