Darba likumā nošķirtas divas algu sistēmas – laika alga un akorda alga. Ja līdzēji vienojas par laika algu, darba līgumā to var noteikt kā mēnešalgu vai kā stundas algas likmi. Darba līgumā var vienoties par tādu darba samaksu, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo darba samaksu.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktam 2022. gadā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 500 eiro. Minimālā stundas tarifa likme aprēķināma, ievērojot MK noteikumu Nr. 656 3. punktā ietverto formulu. Atbilstoši noteikumiem, ja darbiniekam nolīgta stundas algas likme, par veiktu darbu normālā darba laika ietvaros konkrētajos kalendāra mēnešos darbiniekam izmaksājamās darba samaksas apmērs būs atšķirīgs. Katrā mēnesī ir atšķirīga valstī noteiktā minimālā stundas tarifa likme.

Jūsu jautājumā norādītā informācija nav pietiekama, lai sniegtu pilnvērtīgu atbildi par jūsu nodarbinātību un saņemto atlīdzību. Darbiniekam nodarbinātības un atalgojuma noteikumi, kas nav saprotami, vispirms būtu jāapspriež ar darba devēju. Ja saskatāt savu darba tiesību aizskārumu, jums ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā.

Kas attiecas uz jautāto par darba kvalitātes atbilstību likmei, tā nav, ka lielāku likmi nosaka par labu darbu, bet, ja likme zemāka, tad darbu var veikt nekvalitatīvi. Stājoties darba attiecībās, piekrītot darba samaksai, kāda tiek piedāvāta, pats par sevi saprotams, ka darba uzdevumu veikšana paredz kvalitātes prasībām atbilstošu izpildi.

Pamatojoties uz jūsu sniegto informāciju un jautājumiem, Rīgas domes Labklājības departamenta direktora biroja Klientu servisa nodaļas vadītāja Lita Brice informē, ka pakalpojuma sniedzējs nosaka pašvaldības sniegtā finansējuma sadalījumu, t. sk. nosakot daļu par atalgojumu. Turklāt pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro normatīvo aktu prasības par minimālo atalgojumu (minimālo likmi). Ja normatīvo aktu prasības par minimālo algu un likmes atbilstību tiek pārkāptas, par to būtu oficiāli jāziņo. Labklājības departamenta rīcībā nav informācijas, ka no pakalpojuma sniedzējiem kāds neveiktu samaksu par darbu vismaz minimālās darba algas apmērā.

Pēc Labklājības departamenta rīcībā esošās informācijas katram pakalpojuma sniedzējam ir sava sistēma, kādā tiek segti izdevumi par transportu. Tās ir braukšanas kartiņas, degvielas apmaksa u. tml. Nav zināms neviens pakalpojuma sniedzējs, kurš nekādā veidā nekompensētu izdevumus par braukšanu pie klienta, jo tas nav pakalpojuma sniedzēja interesēs, kad ir būtiski gan nodrošināt klientam pakalpojumu, gan noturēt darbā darbiniekus, kuri veic aprūpi.

Aprūpes mājās pakalpojuma cena Rīgā ir 6.29 eiro par vienu aprūpes stundu (tā nav darba likme, tā ir samaksa, kas ietver visas administratīvās izmaksas u. c. izmaksu pozīcijas, t. sk. darba algas likmi), neatkarīgi no tā, kāds ir klienta aprūpes līmenis jeb aprūpes stundu kopējais apjoms. Pēc Labklājības departamenta rīcībā esošās informācijas katrs pakalpojuma sniedzējs no šī finansējuma pēc savas sistēmas nosaka lielāku samaksu par aprūpes darbu ar klientiem, kuriem ir īpaši smagi ierobežota, izteikta pašaprūpes spēju nepietiekamība. Ja konkrētais pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs šādu palielinātu samaksu nenosaka, tās ir viņa tiesības.

Aprūpes mājās pakalpojums tiek iepirkts iepirkuma veidā, un pēc vienotiem nosacījumiem pakalpojums tiek nodrošināts visiem Rīgas iedzīvotājiem. Pakalpojuma līgumu slēgšana katram klientam ar katru aprūpētāju būtu milzīgs administratīvais slogs pašvaldībai, kas nekādā ziņā nemainītu to, kādas izmaksas var tikt nodrošinātas aprūpētājam par darba uzdevumu veikšanu. Iespējams, nododot katra līguma slēgšanu pašvaldībai, administratīvo izmaksu apjoms būtu vēl lielāks, un iespējas apmaksāt aprūpētāju darbu – vēl mazākas. Tāpēc pašvaldība iepērk šo pakalpojumu, un rūpes par tā izpildi ir nodotas pakalpojuma sniedzējiem, pie kuriem katrs aprūpētājs individuāli slēdz darba līgumu. Tāpat pastāv iespēja pieteikties aprūpes mājās pakalpojumam materiālā atbalsta veidā, kur samaksu par aprūpes pakalpojumu saņem klienta izvēlēta persona – aprūpētājs, ar kuru tiek slēgta vienošanās.

Saistībā ar jums interesējošajiem jautājumiem, lai tie tiktu izskatīti, Labklājības departamenta pārstāve lūdz jūs vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, lai pārrunātu un precizētu informāciju, kura šajā gadījumā būtu papildu nepieciešama.