Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Svarīgi atzīmēt, ka kriminālprocesā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

Tiesas pienākums ir vērtēt visus pierādījumus lietā, to ticamību, attiecināmību un pieļaujamību. Tātad tiesai pierādījumi ir jāvērtē kopumā, un nevienam pierādījumam nav augstāks juridiskais spēks par citu. Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018. gada 22. augusta lēmumā, “pierādījumu vērtēšana ir tiesas, nevis liecinieku kompetence. Par pierādījumu atzīstamas likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā procesa formā nostiprinātas ziņas par faktiem, nevis liecinošās personas sniegtais šo ziņu vērtējums”.

Kriminālprocesa likuma 109. pantā ir noteikts, kāda persona kriminālprocesā ir uzskatāma par liecinieku. Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

Tas nozīmē, ka kriminālprocesā par liecinieku var kļūt persona, kura, piemēram, ir redzējusi noziedzīgu nodarījumu vai ieguvusi informāciju par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un faktiem, atradusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus vai citus ar noziedzīgu nodarījumu saistītus priekšmetus u. tml.

Nosūtot krimināllietu uz tiesu, prokurors lēmumam par krimināllietas nodošanu tiesai pievieno personu sarakstu, kuras, pēc apsūdzības un aizstāvības domām, aicināmas uz tiesas sēdi. Tiesa aicina uz tiesas sēdi personas, tajā skaitā lieciniekus, kuras ir iekļautas šajā sarakstā.

Tomēr nereti pēc lietā iesaistīto personu lūguma tiesa aicina kā lieciniekus arī personas, kuras nav iekļautas aicināmo personu sarakstā, ja iztiesāšanas gaitā rodas nepieciešamība nopratināt citas personas kā lieciniekus. Parasti liecinieks uz tiesas sēdi tiek aicināts, nosūtot tiesas pavēsti.

Tiesas sēdē pirms liecību sniegšanas tiesa brīdina liecinieku par to, ka viņam ir jāsniedz patiesas liecības, izskaidrojot, ka par apzinātu nepatiesu liecību sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt liecības lieciniekam var iestāties kriminālatbildība.

Tātad jūsu gadījumā Kriminālprocesa likums pieļauj, pēc lietā iesaistīto personu lūguma, personu aicināt kriminālprocesā kā liecinieku, ja persona, piemēram, ir redzējusi noziedzīgu nodarījumu vai ieguvusi informāciju par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un faktiem vai var sniegt citus nozīmīgus faktus konkrētā kriminālprocesā.