Ja līgumus ar ātro kredītu devējiem cilvēks pats nav slēdzis un tos kāds ir saņēmis, izmantojot šī cilvēka internetbankas datus, tad jāvēršas policijā ar iesniegumu. Par krāpšanu jāpaziņo arī kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ātro kredītu vieglā pieejamība iet rokrokā ar iespēju tikt apkrāptam, ja cilvēks lētticīgi uztic savus personiskos datus, tai skaitā pieejai internetbankai. Arī īstermiņa paziņām ir sejas, vārdi un uzvārdi, dzīvesvieta, un krāpniekus policija var atrast. Krimināllikumā ir noteikta atbildība par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu, kā arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, izmantojot svešus datus un tehnoloģiju iespējas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmo daļu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šādas ziņas var sniegt gan pati persona, kas cietusi noziedzīga nodarījuma rezultātā, gan cita persona, kura pati nav cietusi, taču viņas rīcībā ir informācija par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Ja cilvēkam ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tad var ierobežot rīcībspēju, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Saskaņā ar Civillikuma 358.¹ panta pirmo daļu rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā persona nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Rīcībspējas ierobežojuma apjomu nosaka tiesa. Līdz ar rīcībspējas ierobežošanu personai ir nodibināma aizgādnība.

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu tiesā var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma par rīcībspējas ierobežošanu saskaņā ar Civillikuma 355. panta pirmo daļu ieceļ bāriņtiesa.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteic, ka pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta devējs izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, kas saņemta no patērētāja, un, ja nepieciešams, uz ziņām no atbilstoši normatīvajiem aktiem personas datu apstrādei izveidotām datubāzēm par personas ienākumiem un maksājumu saistību izpildi, kuras iegūtas normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību un piekļuvi datubāzēm noteiktajā kārtībā.

Pensijas saņēmēji var viegli kļūt par krāpšanas upuriem, jo tā ir sabiedrības daļa, kurai ir regulāri ienākumi.