Lieta tāda, ka notika biedrības balsojums par to, vai māju iedzīvotāji ir gatavi nomaksāt siltuma parādus par citām personām, kam ir izveidojies parāds pret „Rīgas siltumu”. Biedrības balsojums beidzās ar to, ka 10 personas nobalsoja „par”, bet 9 – „pret” šāda parāda nomaksu par citām personām. Kopējais parāda apmērs, kā informēja biedrības valdes locekļi, ir 3500 Ls, kas tiek traktēti kā neatgūstamie parādi, un šī summa 3500 Ls tiek izdalīta uz visiem dzīvokļiem pa "galviņām" proporcionāli, t.i., no katra dzīvokļa īpašnieka pienākas 30 Ls maksājums, kas pēc tam tiks novirzīts „Rīgas siltuma” parāda dzēšanai. (Jautāju par to, kas notiks, ja tomēr kādu no šiem parādiem atgūst, kur nonāks šī atgūtā nauda, biedrības valdes locekļi uz šo jautājumu atbildi sniegt nespēja.). Jāņem vērā tas, ka namu apsaimniekotājs mājas iedzīvotājus informēja, ka šie 3500 Ls ir neatgūstamie, jo personas, kam šie parādi izveidojušies, ir pasludinājušas maksātnespēju. Tad jautājums, ja personai ir pasludināta maksātnespēja, visi parādi pret šīm personām tiek dzēsti (pēc noteikta termiņa), tad kāpēc mājas iedzīvotājiem ir jāuzņemas šie zaudējumi, ja tie ir jānoraksta? Situācija kā ar bankām, ja persona ir izgājusi maksātnespējas procesu, banka uzņemas atlikušo zaudējumu segšanu no savas peļņas vai attiecīgi kapitāla, kāpēc šinī gadījumā nauda „Rīgas siltumam” ir tomēr jāsedz? Ar šādu balsojumu es kā mājas iedzīvotājs palieku parādnieks, jo man nav liekas naudas šo 30 Ls apmērā? Vai šāds balsojums nav pretrunā ar kādu likuma pantu? Jo pretējā gadījumā sarīkos vēl biedrības sapulci, uz kuru ieradīsies pieci cilvēki ( jo biedrības balsojumā nav nepieciešams visu dzīvokļu īpašnieku balsojums) un nobalsos par to, ka 120.dzīvoklis sedz hipotekāro kredītu 130.dzīvoklim, jo 130.dzīvoklis nespēj pildīt uzņemtās saistības! Šāds balsojums būs tieši tāda paša rakstura kā balsojums par parādu segšanu „Rīgas siltumam”. Tātad jebkuru iedzīvotāju šādi balsojumi var padarīt ikvienu dzīvokļa īpašnieku par parādnieku! Tajā skaitā mani, kas ir veicis visus maksājumus laikā un nav neviena kavējuma. Tad kāpēc mani grib uztaisīt par parādnieku? Ceru uz Jūsu atsaucību un rīcību šīs situācijas skaidrojumā (viedokli), un kā ar tādu situāciju var cīnīties? Gribēju nobeigumā piebilst to, ka noslēgtajā līgumā par namu apsaimniekošanu starp mani kā dzīvokļa īpašnieku un namu apsaimniekotāju ir norādīts punkts, kurā ir rakstīts, ka pārvaldnieks (namu apsaimniekotājs) var sniegt arī citus šajā līgumā nenorādītus pakalpojumus vai pārtraukt sniegt kādu no šajā līgumā noteiktajiem pakalpojumiem nekustamajam īpašumam, ja nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašnieku kopība izteikusi tādu gribu rakstiskā veidā, kas ir saistošs visiem nekustamā īpašuma īpašniekiem. Vai šādu parāda dzēšanu pret „Rīgas siltumu” var uzskatīt par sniegto pakalpojumu, jo likuma izpratnē no Patērētāju aizsardzības likuma izriet, ka pakalpojums – personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts. Bet vai šo parāda segšanu var uzskatīt par pakalpojuma sniegšanu? Ja to nevar uzskatīt par pakalpojuma sniegšanu, izriet, ka pārvaldniekam nav tiesību ielikt kārtējā rēķinā pozīciju, kas neatbilst pakalpojumam (likuma izpratnē) ? Kā tas viss iet kopā ar citu likumdošanu?