Biedrību un nodibinājumu likuma 30.pants „Izstāšanās no biedrības” nosaka: „Biedrs var jebkurā laikā izstāties no biedrības, iesniedzot rakstveida paziņojumu biedrības valdei, ja statūtos nav noteikts, ka šāds paziņojums iesniedzams citai pārvaldes institūcijai.”

Tātad – jebkurš biedrības biedrs biedrībā var brīvi iestāties un izstāties no tās. Iestājoties biedrībā, dzīvokļa īpašnieks iegūst priekšrocību, ka ar vienu savu balsi var lemt par biedrības darbības jautājumiem. Izstājoties no personu brīvprātīgās apvienības, viņš šīs tiesības zaudē. Biedrība ir tiesīga darboties, ja tajā ir vismaz divi biedri.

Ikviena dzīvokļa īpašnieka pienākumus, kas ir saistīti ar mājas apsaimniekošanu neatkarīgi no līdzdalības biedrībā, nosaka Dzīvokļa īpašuma likums, kura 10.pantā „Dzīvokļa īpašnieka pienākumi” ir teikts: „Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;
3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.”

Tātad, ja dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas uzturēšanai nepieciešami kādi izdevumi, tad dzīvokļa īpašniekam šī daļa proporcionāli ir jāsedz. Jo neatkarīgi no mājas pārvaldīšanas formas, galvenais lēmējs par kopīpašuma apsaimniekošanu ir dzīvokļu īpašnieku kopība, tātad visi dzīvokļu īpašnieki.

Dzīvokļu īpašnieku biedrība ir subjekts, kas risina ar mājas pārvaldīšanu saistītos jautājumus. Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nolemj administratīvā aparāta uzturēšanai mēnesī atvēlēt 100 latu, tad biedrība lemj, kā šo summu sadalīt - pārvaldniekam, grāmatvedim, sētniekam un citiem darbiniekiem. Ja īpašnieku kopība ir lēmusi par kādu konkrētu rīcību (jumta remontu u.tml.), biedrība ir tiesīga nosūtīt rēķinu visiem dzīvokļu īpašniekiem un viņieam tas ir jāapmaksā.

„Ja māju apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība vai kooperatīvā sabiedrība, bieži tiek pieļauta kļūda, par dažādiem svarīgiem jautājumiem sasaucot nevis dzīvokļu īpašnieku, bet biedrības sapulci.

Pēc tam, kad sākas tiesāšanās, piemēram, ar kādu parādnieku, tiesā tiek uzrādīts biedrības sapulces protokols, ko parādnieka aizstāvis uzreiz var apstrīdēt,” šādi jautājumu komentē Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.