Kā noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (5.pants), dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana), ir dzīvojamās mājas īpašnieka (dzīvokļu īpašnieku – red.) pienākums. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā noteikts: „Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.”

Likuma 16.pantā noteikta dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence lemt par jautājumiem, kas attiecas uz mājas kopīpašumā esošo daļu, tostarp ierindojama atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošana pārvaldniekam. Lai par to nolemtu, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem (17.pants).

Mājas sanitārā apkope pieder pie obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām. Obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām ir paredzēti obligātie maksājumi, tas noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (7.pants). Par citām pārvaldīšanas darbībām atbilstoši maksātspējai un vajadzībām lemj dzīvokļu īpašnieki (mājas īpašnieks) un attiecīgi nosaka arī maksājumu apmēru.

Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu (10.pants), rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) vadītājs Vitolds Peipiņš gan uzsver, ka dzīvokļa īpašniekam ar pārvaldnieku obligāti ir jābūt noslēgtam iepriekš minētajam pārvaldīšanas līgumam un kopības nolemtie obligātie maksājumi par obligātām pārvaldīšanas darbībām nav gluži tas pats, kas uzdot veikt fizisku darbu dzīvokļu īpašniekiem.

Ja dzīvokļa īpašnieks nav mierā ar līguma nosacījumiem, viņš var to neapstiprināt un apstrīdēt. „Šajā gadījumā iznāk tā, ka, piemēram, trīs dzīvokļu īpašnieki sanāk kopā un nolemj, kas jādara ceturtajam.”

A.Peipiņš min Civillikumu, kura trešajā apakšnodaļā „Līguma priekšmets” 1547.pantā ir teikts: „Ja kāds apsola vai nu gādāt, lai trešā persona kaut ko izpilda, vai viņu pie tam piedabūt, tad tā jau ir apsolītāja paša darbība, un tādēļ viņam jāatlīdzina zaudējumi, ja minētā trešā persona neuzņemas izpildīt.” Tātad varam ieteikt pēc papildu skaidrojuma vērsties LNĪPA.

Sīkāku informāciju sniegt nav iespējams, jo nav zināma dzīvojamās mājas pārvaldīšanas forma – vai to dara pašvaldības uzņēmums, dzīvokļu īpašnieku biedrība vai pastāv cits pārvaldīšanas veids, piemēram, koplīgums. Katrā ziņā nevienā likumā nav arī atrodama skaidra norāde, ka pārējie dzīvokļu īpašnieki šādi nedrīkstētu lemt.