1. Par to, kā dzīvokļu īpašniekiem pārņemt māju savā valdījumā, kā dibināma biedrība un kādas tai tiesības, plašu informāciju varat iegūt LV portāla rakstu sērijā „Dzīvokļu īpašnieki un viņu (ne)izmantotās tiesības”. Šie materiāli pievienoti arī kā saistītie raksti šai konsultācijai.

Taču uzreiz jāteic, ka dzīvokļu īpašnieku biedrība (DzĪB) māju var sākt pārvaldīt, kad saņemts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojums (50%+1 balss) un parakstīts dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas akts.

2. Atsevišķs līgums par pārvaldnieka (konkrētas personas) iecelšanu ar dzīvokļu īpašniekiem nav jāslēdz, ja ir saņemts dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojums. DzĪB sapulcē izlemts arī par pārvaldnieka darba atlīdzību un jautājumiem, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu ir dzīvokļu īpašnieku kompetencē.

3. DzĪB valde var veikt kārtējos mājas apsaimniekošanas darbus (svarīgi, kas rakstīts pilnvarojuma līgumā), bet ir darbības, kuru īstenošanai patiešām ir jāsaņem dzīvokļu īpašnieku noteiktas daļas akcepts. Šo kārtību regulē Dzīvokļa īpašuma likums. Kādu lēmumu pieņemšana ir dzīvokļu īpašnieku kompetencē, ir pateikts šā likuma 16.pantā, bet nepieciešamo balsu īpatsvara daudzums norādīts 17.pantā.

4. DzĪB darbību regulē Biedrību un nodibinājumu likums. Tā 43.pants vispārīgi nosaka: „Valde pārzina un vada biedrības lietas. Tā pārvalda biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem.”

Taču šeit atkal svarīgi – kas rakstīts biedrības statūtos un kas valdes priekšsēdētāju/mājas pārvaldnieku ir ievēlējis. Biedru sapulce? Valde? Kas iepriekš ievēlēja, tam arī vajadzētu lemt par pienākumu maiņu.

Katrā ziņā šādas izmaiņas (ja māja nav ļoti liela) vēlams saskaņot ar iespējami plašu dzīvokļu īpašnieku loku (vislabāk, ja DzĪB ir lielāka dzīvokļu īpašnieku pārstāvniecība). Jo šaurākā lokā tiek pieņemti lēmumi, jo lielāka ir domstarpību un konfliktu iespējamība.