Lēmuma projektu sagatavojusi un Saeimā iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija.
“Krimināllikums skaidri nosaka atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai nevēlamu saziņu, ja upurim ir bijis pamats baidīties par sevi vai tuviniekiem. Likums neprasa, lai noziedzīgs nodarījums būtu izdarīts ar īpašu nolūku, piemēram, lai iebiedētu cietušo,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Viņš atzīmē, ka tādējādi ar grozījumiem normatīvajos aktos šo jautājumu nevar atrisināt.
Tomēr tiesu praksē, balstoties uz likumprojekta anotāciju, nostiprinājusies šaurāka interpretācija, kas paredz kriminālatbildību piemērot tad, ja pierādīts personas mērķis radīt bailes.
Lai novērstu šīs atšķirības un stiprinātu vienotu pieeju, Juridiskā komisija jau šī gada jūnijā sagatavoja un nosūtīja atbildīgajām institūcijām skaidrojošu vēstuli. Tagad šis skaidrojums nostiprināts ar Saeimas lēmumu.
