Patlaban par aizliegtu vienošanos iepirkumos administratīvo sodu var piemērot tikai juridiskām personām, tādēļ deputāti ir sagatavojuši grozījumus, kas ļauj sodīt cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad iepirkuma līgumcena ir vismaz 100 000 eiro.
Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā. Savukārt gadījumos, kad aizliegta vienošanās veikta publiskā iepirkumā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, tāpat paredzēta papildsoda iespēja – aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.
Grozījumi papildinās jau esošo regulējumu, paredzot, ka par aizliegtu vienošanos iepirkumos varēs sodīt ne tikai uzņēmumus un citas juridiskas personas, bet arī cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas nosaka kritērijus liela apmēra konstatēšanai aizliegtas vienošanās gadījumos. Proti, paredzēts, ka kriminālatbildība iestājas, ja iepirkuma līgumcena nav mazāka par 100 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Jau iepriekš ziņots, ka šonedēļ Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja administratīvās atbildības noteikšanu personām par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos, tādēļ turpmākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā būs jāsamēro abi regulējumi, nosakot robežu starp administratīvo un kriminālatbildību.
Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl divos lasījumos.
