Labdien! Darba devējs savā privātajā uzņēmumā pie manas norādītās profesijas darba līgumā 2018. gadā ieviesa piemaksu, 100 eiro, kas attiecās uz papildu darbu. Šajā gadījumā darba devējs parakstīšanai izsniedza “vienošanās” dokumentu par šo piemaksu. Jāpiemin, ka, parakstot šo “vienošanās” dokumentu, man netika izsniegts otrs eksemplārs. 2022. gada janvārī darba devējs šo “vienošanās” dokumentu pārtrauca, draudot ar akta sastādīšanu, ja to neparakstīšu. Līdz ar to parakstīju un 100 eiro piemaksu vairs nesaņemu. Jautājot darba devējam uzrādīt šos “vienošanās” dokumentus par piemaksas piešķiršanu, piemaksas izbeigšanu un rakstisku pamatojumu, kādēļ tika noņemta piemaksa, tos nesaņēmu. Vai darba devējs ir tiesīgs šādi rīkoties?
Darba likuma 28. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba līgumā jāietver Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, t. sk. darbinieka amats atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums, nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, nolīgtās darba samaksas apmērs un izmaksas laiks.
Norādāms, ka papildu darbs Darba likums 65. panta izpratnē ir darbs, kas līdztekus pamatdarbam tiek veikts pie viena tā paša darba devēja. Papildu darbs ir veicams savas darba dienas un nolīgtā darba laika ietvaros. Vienošanās par papildu darbu, kā jebkura vienošanās pie darba līguma, slēdzama rakstveidā. Vienošanās būtu slēdzama terminētā periodā. Ja vienošanās tomēr noslēgta kā beztermiņa, tā ir spēkā, līdz puses abpusēji vienojas par tās izbeigšanu.
Ja darbinieks līdztekus nolīgtajam darbam pie tā paša darba devēja veic arī papildu darbu, viņam ir tiesības uz samaksu par papildu darbu, nevis tiesības uz papildu darbu pēc būtības. Papildu darbs nevienam netiek garantēts, un darba devējam arī nav pienākuma nodrošināt darbinieku ar papildu darbu. Noteikuma par papildu darba veikšanu iekļaušana darba līgumā nerada darbiniekam patstāvīgas tiesības prasīt darba devējam nodrošināt papildu darbu, savukārt darba devējam tas nerada pienākumus nodrošināt darbinieku ar papildu darbu. Kā arī judikatūrā, ņemot vērā papilddarba juridisko dabu, ir atzīts, ka vienīgais strīds, kas papilddarba sakarā risināms tiesā, ir par atbilstošu darba samaksu.
Tādējādi, ja līdztekus nolīgtajam darbam pie tā paša darba devēja veicat arī papildu darbu, jums ir tiesības uz samaksu par to. Ja samaksu par papildu darbu nesaņemat, strīds risināms, abpusēji vienojoties vai tiesā. Savukārt, ja papildu darbu neveicat un darba līgumā jums nolīgta piemaksa par pamatdarba veikšanu, tā Darba likuma 59. panta izpratnē vērtējama kā regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu. Bez darbinieka rakstveida piekrišanas darba devējs nav tiesīgs vienpersoniski grozīt nolīgtos darba tiesisko attiecību nosacījumus. Tādējādi tikai pēc tam, kad puses vienojušās (parakstījušas) par darba līguma grozījumiem, kas skar izmaiņas nolīgtajā darba samaksā, darba devējs šos grozījumus ir tiesīgs piemērot.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!