Kārtību, kādā notiek zemes kadastrālā uzmērīšana, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”. Noteikumi paredz, ka mērniekam, pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanas, ir jāveic robežas priekšizpēte, kuras laikā viņš var apskatīt apvidū esošo robežu un robežpunktus, kā arī veikt nepieciešamos mērījumus, lai sagatavotos robežas apsekošanai apvidū.

Veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērniekam ir obligāti jāapseko uzmērāmās zemes vienības robežas apsekošana dabā. Uz robežu apsekošanu mērniekam ir jāuzaicina gan uzmērāmās, gan blakus esošo zemju īpašnieki (pierobežnieki), iepriekš rakstiski nosūtot uzaicinājumu, kurā norādīts plānotās apsekošanas datums, laiks un vieta. Mērniekam nav pienākums atlikt vai pārcelt iepriekš paredzētos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, ja kāds no pierobežniekiem norādītajā datumā un laikā neierodas.

Robežas apsekošanas laikā mērnieks aicina uzmērāmās zemes vienības īpašnieku un pierobežniekus uzrādīt robežzīmes, robežstigas un situācijas elementus, pa kuriem noteikta robeža.

Ņemot vērā visu zemes vienību īpašnieku sniegto informāciju, mērnieks izvērtē, vai to novietojums apvidū atbilst zemes robežu plānam, robežas aprakstam un robežpunktu nostiprinājuma veidam. Papildus mērnieks konstatē to robežposmu atbilstību zemes robežu plānam, kuri noteikti pa situācijas elementiem, pilnībā vai daļēji izzudušās un atjaunojamās robežzīmes. Nepieciešamības gadījumā mērnieks var aicināt uzmērāmās zemes vienības īpašnieku novērst konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus – atjaunot kupicu vai robežstigu, likvidēt neatbilstošas robežzīmes.

Robežas apsekošanas darbu laikā konstatētos faktus mērnieks atspoguļo īpašā dokumentā – robežas apsekošanas aktā. Tajā viņš norāda, vai uzrādītās un identificētās robežas atbilst vai neatbilst zemes robežu plāniem, kā arī norāda, kādas darbības ir jāveic, lai zemes vienības robežas sakārtotu, ja apsekošanas laikā ir konstatēti trūkumi vai neatbilstības.

Pēc robežas apsekošanas akta sagatavošanas mērnieks ar to iepazīstina visas uzaicinātās puses, lūdzot tās ar savu parakstu apliecināt, ka viņas piekrīt robežas apsekošanas laikā veikto darbu rezultātam.

Ja pierobežnieks nepiekrīt robežas apsekošanas darbu rezultātā konstatētajiem faktiem, viņš ir tiesīgs izteikt iebildumus, kas tiek fiksēti robežas apsekošanas aktā. Mērniekam izteikto iebildumu pamatotība ir jāizvērtē 30 dienu laikā un jāsniedz rakstisks atzinums par iebildumu pamatotību. Ja kāds no pierobežniekiem norādītajā datumā un laikā nepiedalās robežu apsekošanā, pierobežnieks  zaudē iespēju izteikt savus iebildumus par robežu atrašanās vietu.

Ievērojot iepriekš minēto, ne robežas priekšizpētes, ne robežas apsekošanas laikā mērniekam nav tiesības jebkādā veidā izmainīt apvidū esošās robežas vai ierīkot jaunas robežzīmes.

Ikvienam zemes vienības īpašniekam ir būtiski zināt savas tiesības un pienākumus zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā:

• ja pierobežniekam radušies iebildumi pret kopējā robežposmā notiekošo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu rezultātu, viņam ir tiesības atteikties parakstīt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, norādot iebildumu pamatojumu un fiksētos iebildumus parakstot;
• pierobežniekam ir tiesības lūgt mērniekam sniegt informāciju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, kas notiek ar uzmērāmās zemes kopējā robežposmā, to norisi un termiņiem un saņemt atbildi uz rakstiski izteiktajiem iebildumiem un lūgumiem;
• ja pierobežniekam radušies iebildumi pret kopējā robežposmā notiekošo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu” prasībām, viņam ir tiesības iesniegt iesniegumu (sūdzību) sertificēšanas institūcijā, kas mērniekam izsniegusi sertifikātu. Šobrīd darbojas divas šādas sertificēšanas institūcijas – Latvijas mērnieku biedrības Sertifikācijas centrs vai SIA “Sertifikācijas centrs”.

Plašāka informācija par zemes kadastrālo uzmērīšanu ir publicēta Valsts zemes dienesta mājaslapā.