E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 2551
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Ūdens korekcijas apmaksa

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
03. jūlijā, 2013
Anete

Labdien, vēlējos uzzināt, kurai no pusēm būtu jāsedz ūdens korekcijas mājā? Esam īrnieki, līdz šim esam maksājušas tās paši, bet bieži vien tie nav 2-3ls, bet gan 15 u.tml. Mājas kopsapulces neko neatrisina. Tomēr esmu dzirdējusi, ka tā ir īpašnieka problēma, nevis īrnieka, jo īrnieks taču maksā pēc skaitītājiem, ko par šo saka likumdošana?! Jau iepriekš paldies.

A
atbild:
16. jūlijā, 2013
Zanda Lielbārde
LV portāls

Vitolds Peipiņš, Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs, sniedz šādu atbildi: 

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt visus komunālos pakalpojumus par visu apsaimniekošanas procesu un, ja veidojas starpība, tad saskaņā ar dzīvokļa īpašnieku kopsapulces lēmumu apmaksāt arī šo ūdens korekciju. 

Ja dzīvoklī ir īrnieks, uz to attieksies likums „Par dzīvojamo telpu īri” un MK noteikumi Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”.

Šie MK noteikumi gan vairāk attiecas uz īres mājām, tomēr ir īrnieku, izīrētāju un apsaimniekotāju domstarpību jautājumi, kurus arī var atrisināt minēto noteikumu ietvaros.

Piemēram, MK noteikumu 3.punkts noteic: ja īrnieks dzīvojamās telpas īres līgumā rakstiski vienojies ar izīrētāju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju, īrnieks ir atbildīgs par pakalpojumu samaksu noteiktajos termiņos, bet izīrētājs - par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzēju. 

Tādējādi svarīgi ir atcerēties, ka visi maksājumi ir jāparedz noslēgtajā īres līgumā.

Ja, piemēram, līgums paredz, ka īrnieks noteiktā datumā maksā telpu īres maksu saimniekam un komunālos maksājumus pēc piestādītā rēķina, tad īrniekam jāapmaksā arī ūdens korekcija, jo tā ir rēķina sastāvdaļa. 

Ja īrnieks uzskata, ka korekcija ir pārāk liela, tad atbilstoši MK noteikumu 5.punktam īrniekam ir tiesības ne biežāk kā reizi mēnesī pieprasīt informāciju par dzīvojamā mājā uzstādīto skaitītāju rādītājiem, ar kuriem saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par konkrēto pakalpojumu, kā arī citu ar maksājumiem saistītu informāciju.

Izīrētājam vai, ja īrnieks norēķinās patstāvīgi, pakalpojumu sniedzējam ir pienākums septiņu dienu laikā sniegt rakstisku atbildi uz minēto pieprasījumu

Savukārt 14.punkts noteic: ja daudzdzīvokļu mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī atsevišķos vai visos dzīvokļos ir uzstādīti skaitītāji un mājas iekšējā ūdenssistēma un skaitītāji ir pārbaudīti, bet veidojas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos noteikto ūdens patēriņu, tiek veikts patēriņa pārrēķins, starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļos. Noteikumos nav reglamentēti ūdens patēriņa starpības pieļaujamie apmēri.

Tomēr, ja patēriņa sadales aprēķinā starp mājas ievadā uzstādītā skaitītāja rādījumu un dzīvojamās mājas telpās un telpu grupās patērētā ūdens daudzumu (ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu) veidojas starpība, kas lielāka par 20%, izīrētājs (ja norēķini tiek veikti ar izīrētāja starpniecību):

  • divu mēnešu laikā veic pasākumus stāvokļa izpētei un rakstiski paziņo par to īrniekam;
  • nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc stāvokļa izpētes veic pasākumus starpības samazināšanai. 

Tātad – īrniekam ir likumīgas tiesības noskaidrot, kā veidojas ūdens patēriņa  maksājums un cīnīties par tā samazinājumu.”

Dace Ludborža, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes galvenā speciāliste, uz līdzīgu lasītāja jautājumu atbildējusi:

„Dzīvokļa īpašuma likums noteic, ka dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, pārvaldes institūcija ir dzīvokļu īpašnieku kopība, kas ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu un saskaņā ar likumā noteiktajiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumiem, tajā skaitā kopā ar sabiedrību izskatīt jautājumu par pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai.

Interešu aizstāvībai no pārvaldnieka var prasīt:
1) dzīvokļos esošo ūdens patēriņa skaitītāju ārpuskārtas apsekošanu un to rādījumu pārbaudi (atbilstību pārvaldniekam iesniegtajiem);
2) mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja ārpuskārtas verificēšanu, gan jārēķinās, ka gadījumā, ja minētais skaitītājs pārbaudes rezultātā tiks atzīts par derīgu – pārbaudes izdevumi jāsedz iedzīvotājiem;
3) ja liela māja, var paredzēt kontrolskaitītāju uzstādīšanu uz atsevišķiem ūdens apgādes sistēmas stāvvadiem, lai kontrolētu lielāko ūdens patēriņa starpību rašanās vietas;
4) lemt par visu mājas dzīvokļos esošo skaitītāju nomaiņu uz C klases ūdens patēriņa skaitītājiem (augstākas precizitātes skaitītāju) ar distances nolasīšanu (izdevumi jāsedz iedzīvotājiem);
5) sadarbībā ar pārvaldnieku un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju nomainīt mājas ievada ūdens patēriņa skaitītāju uz C klases un tad paskatīties, kādas būs starpības. Starpībai būtu jābūt ievērojami mazākai. Un tad tālāk lemt par visas mājas dzīvokļos esošo skaitītāju nomaiņu uz C klases ar attālināto patēriņa rādījumu nolasīšanu, lai nepieļautu dažu iedzīvotāju negodprātīgu rīcību, kura ietekmē starpību sadali.
 
Par šiem pasākumiem (izņemot 1.punktā minēto) jālemj dzīvokļu īpašnieku kopības sapulcē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 223 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU