E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 2533
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Ģimene

Strīdu par bērna dzīvesvietu izšķir tiesa

J
jautā:
29. jūnijā, 2013
Dāvids Šneiders

Nejauši uzskrēju uz jums, un man ir tieši tāda pati problēma, un meklēju labu advokātu, kurš manis visu izskaidroto spētu atbildēt uz manu jautājumu, vai arī pat sadarboties! Ir tāda situācija, sieva pīpē, pret bērniem asi uzvedās, dažreiz paceļ roku, mums kopā ir 3 meitas, 1 meitu es pieņēmu. Dzīvojam kopā 5 gadus un esam nonākuši līdz tam, ka sieva aizgāja ar visiem bērniem uz krīzes centru, mani pat nepabrīdinot. Es personīgi lietoju dažreiz alkoholu, darba man nav, tikai haltūras, bet dzīves vieta ir, sievai atkal otrādi: dzīves vietas nav, bet darbs ir. Es personīgi lietoju ik pa laikam narkotikas, bet bērniem netraucējot, tas notiek ārpus mājas. Tā kā man savas problēmas un sievai. Vai man gadījumā nav tiesības uz meitu, tikai pēc tā fakta, ka es no bērniem neatsakos, un viņus ļoti mīlu un viņi arī mani mīl, es bērniem roku neesmu pat pacēlis, bet gan sieva paņem man viņus nost.
Jautājums: 1. Man ir izredzes dabūt 1 meitu pie sevis uz tā fakta, ka viņai tepatās ir bērnu dārzs un tepatās ir radi un tuvinieki, kas palīdz? 2. Kādā sakarībā mani var uzlikt uz alimentiem, ja es no bērniem neatsakos, gluži otrādi gribu viņai atņemt, lai būtu godīgi? 3. Ja tas ir iespējams, cik tas izmaksās? 4. Ar sievu tiesā būs tā kā kara laukā, viens otram teiksim vissliktākās lietas!

A
atbild:
02. jūlijā, 2013
Tiesībsarga birojs
Tatjana Caune, Bērnu tiesību nodaļas juriskonsulte

Par bērnu dzīvesvietu vecākiem ir jācenšas vienoties, ņemot vērā bērnu, nevis tēva vai mātes intereses. Jāvienojas ir par dzīvesvietu pie tā vecāka, kur bērns jutīsies vislabāk. Parasti bērns ir emocionāli vairāk piesaistīts vienam no vecākiem un pie tā arī būtu nosakāma bērna dzīvesvieta. Ar otru vecāku bērnam būs tiesības satikties, pie tā ciemoties.

Ja vienoties nav iespējams un pastāv strīds par bērna dzīvesvietu, tad šo strīdu izšķir tiesa, nevis bāriņtiesa. Tādā gadījumā jāiesniedz tiesā prasības pieteikums par bērna dzīvesvietas noteikšanu.

Tiesā civilprocesā puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, līdz ar to katram vecākam būs jāpierāda savs prasījums. Lietā, kas skar bērnu, tiesa pieprasīs bāriņtiesas atzinumu un uz tiesas sēdi uzaicinās bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidros bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.

Tātad katram vecākam būs iespēja informēt gan bāriņtiesu, gan tiesu par apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt bērna attīstību, dzīvojot pie mātes vai tēva. Bāriņtiesas atzinums būs viens no pierādījumiem, bet strīdu izšķirs tiesa.

Bērna tiesības saņemt uzturlīdzekļus no saviem vecākiem, un vecāku pienākums nodrošināt tos saviem bērniem izriet no Civillikuma 179.panta, kas nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Arī pēc šķiršanās pienākums bērnu apgādāt ir abiem vecākiem.

Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”. Atbilstoši šiem noteikumiem minimālais uzturlīdzekļu apmērs mēnesī bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, un tas pašlaik ir Ls 54.

Savukārt bērnam no 7 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 30% no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas, tas ir Ls 60 mēnesī.

Ja vecāks labprātīgi nenodrošina uzturlīdzekļus savam bērnam, otram vecākam ir tiesības vērsties ar prasības pieteikumu tiesā, jo strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Neatkarīgi no tā, kā vecāki risina domstarpības par bērna dzīvesvietu, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem, saskaņā ar Civillikuma 181.panta ceturto daļu katram vecākam ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 34 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU