E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24989
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1

Darbinieka tiesības vērsties VDI un tiesā

J
jautā:
12. decembrī, 2021
Kaspars

Labdien! Strādāju lielā pašvaldības uzņēmumā maiņu darbu, nepilnu slodzi. Darba devējs ignorē likumdošanu un neiepazīstina ar maiņu grafiku mēnesi iepriekš. Grafiki nākamajam mēnesim parādās ap 23.–27. datumu un tiek vēl mainīti mēneša laikā. Tā kā es esmu nodarbināts nepilnu slodzi (pilnu slodzi darba devējs atsakās mani noformēt), man jāmeklē papildu darbs, lai varētu izdzīvot. Bet es nevaru citā darbā strādāt, jo es laikus nezinu, kurās dienās man jāstrādā pamatdarbā. Vai Valsts darba inspekcija var kaut ko panākt, vai man vajadzētu vērsties tiesā un piedzīt morālo kaitējumu no darba devēja? Paldies.

A
atbild:
22. decembrī, 2021
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadošā juriskonsulte

Maiņu darba organizācijas gadījumā darba devējam jāievēro Darba likuma 139. pantā noteiktais regulējums, tai skaitā šā panta piektajā daļā noteiktais, ka darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā.

Darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, ziņojot par iespējamiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi. Tomēr norādāms, ka Valsts darba inspekcijas amatpersonas, konstatējot darba tiesiskās attiecības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumus, atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumā noteiktajai kompetencei un atbilstoši Darba likuma 36. nodaļā noteikto sankciju ietvaros darba devējam var piemērot administratīvo sodu.

Savukārt jautājums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu neietilpst Valsts darba inspekcijas kompetencē – šis jautājums risināms tikai tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu. Morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums noteikts Civillikuma 1635. pantā: katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 1. panta pirmajai daļai katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 63 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU