Maiņu darba organizācijas gadījumā darba devējam jāievēro Darba likuma 139. pantā noteiktais regulējums, tai skaitā šā panta piektajā daļā noteiktais, ka darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā.

Darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, ziņojot par iespējamiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi. Tomēr norādāms, ka Valsts darba inspekcijas amatpersonas, konstatējot darba tiesiskās attiecības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumus, atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumā noteiktajai kompetencei un atbilstoši Darba likuma 36. nodaļā noteikto sankciju ietvaros darba devējam var piemērot administratīvo sodu.

Savukārt jautājums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu neietilpst Valsts darba inspekcijas kompetencē – šis jautājums risināms tikai tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu. Morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums noteikts Civillikuma 1635. pantā: katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 1. panta pirmajai daļai katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.