Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.³ panta otrā daļa nosaka: ja darbinieks nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam (amatam).

Prasība uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu strādājos publiskajā sektorā – gan klātienē, gan attālināti – ir obligāta un būs spēkā arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Sētnieka darbs pašvaldības uzņēmumā atbilst nodarbinātībai publiskajā sektorā.

Tāpēc, ja pašvaldības uzņēmumā strādājošam sētniekam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, darba devējs ir tiesīgs darbinieku nepielaist pie darba pienākumu pildīšanas, izdodot rīkojumu par atstādināšanu no darba (Darba likuma 58. panta trešā daļa) vai rīkojumu par dīkstāves iestāšanos (Darba likuma 74. panta otrā daļa), neizmaksājot darbiniekam darba samaksu.

Atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Atstādināšanas no darba institūts ir regulēts Darba likuma 58. pantā un piemērojams situācijās, ja darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

Atstādināšana no darba pēc vispārīgā principa ir darba devēja tiesība, taču saskaņā ar valdības rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 662 darba devējam noteiktās situācijās šāda atstādināšana ir pienākums. Proti, darba devējs nav tiesīgs neievērot iepriekšminēto tiesisko regulējumu un atļaut pašvaldības uzņēmumā strādājošam sētniekam turpināt darbu bez sertifikāta.