E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24617
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1

Par neatņemamās mantojuma daļas izprasīšanu no apdāvinātā

J
jautā:
30. oktobrī, 2021
Norberts

Mana māte noslēdza dāvinājuma līgumu 1992. gadā, uzdāvinot saviem diviem mazbērniem (brāļa dēliem) savu māju, kas bija viņas vienīgais īpašums. Mans brālis ir miris, un es esmu vienīgais neatraidāmais mantinieks, bet, tā kā māja ir uzdāvināta brāļa bērniem, nekāda cita mantojuma nav. Zinu, ka varu vērsties tiesā, lai dabūtu savu neatņemamo daļu. Vai šo situāciju ietekmē apstāklis, ka dzīvojamās ēkas dāvinājuma līgums noslēgts, pirms stājās spēkā Civillikuma Saistību tiesību daļa?

A
atbild:
09. novembrī, 2021
Santa Blumberga
juriste, speciāli LV portālam

Civillikuma 1922. pants nosaka: ja dāvinājums ir izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļa tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (Civillikuma 422. pants un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet, ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.

No situācijas apraksta saprotu, ka jautājuma būtība ir par to, vai jums ir tiesības izprasīt neatņemamo daļu, ņemot vērā, ka dāvinājums ir noticis 1992. gadā.

Civillikums tieši nenosaka to, no cik seniem mantojuma atstājēja dāvinājumiem neatraidāmais mantinieks ir tiesīgs izprasīt no apdāvinātā neatņemamo daļu.

Arī tiesu praksē līdz šim ir nostiprināta atziņa, ka tam, ka zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas apdāvinātajam, un nekustamais īpašums formāli neietilpst mantojuma masā, Civillikuma 1922. panta izpratnē nav nozīmes, jo neatraidāmais mantinieks ir tiesīgs izprasīt no apdāvinātajiem viņam pienākošos mantojuma daļu (skatīt Augstākās tiesa Senāta 2019. gada 15. februāra spriedums lietā Nr. SKC-117/2019, kas pieejams šeit).

Atbilstoši Civillikuma 688. pantam neatraidāmais mantinieks savu neatņemamo daļu var izprasīt tikai tad, ja viņš izteicis gribu pieņemt mantojumu Civillikuma 693. pantā noteiktajā termiņā.

Papildus gan vēlos norādīt, ka tiesību zinātnē tiek pausts viedoklis (skatīt Kārkliņš K., Zīle K. Neatņemamās daļas tiesīgā prasījuma par neatņemamās daļas izdošanu noilgums dāvinājuma gadījuma), ka attiecībā uz neatņemamās daļas izprasīšanu tomēr būtu jāpiemēro Civillikuma 1895. pantā noteiktais 10 gadu noilguma termiņš, jo neierobežota termiņa piemērošana būtu pretrunā civiltiesiskās apgrozības un tiesiskās noteiktības principiem, kā arī precīzāk izpildāmas Civillikuma 1922. panta otrajā daļā noteiktās prasības par dāvinātāja mantas stāvokļa noskaidrošanu dāvināšanas laikā, lai korekti aprēķinātu izmaksājamo neatņemamo daļu.

Tomēr šobrīd šādas tiesu prakses vēl nav, bet nav izslēdzams, ka tāda var veidoties.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU