E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24269
Lasīšanai: 8 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Ja pagalmā grib ieviest maksas autostāvvietu

J
jautā:
22. septembrī, 2021
Jānis

Vēlos noskaidrot par iespējām iekasēt naudu par autostāvvietām. Ir divas centra pirmskara mājas, starp kurām ir pagalms ar vietu sešām automašīnām. Līdz šim ir bijis tā, ka visi liek, kas grib un var. Tagad ir nodibināta mājas biedrība ar mērķi renovēt fasādi, ir palielināts uzkrājums un tiek veikti citi darbi dzīves uzlabošanai. Veicot dzīvokļu īpašnieku aptauju, tika noskaidrots, ka vairākums (virs 75%) piekrīt autostāvvietas maksas ieviešanai. Kā pareizi to organizēt? Noskaidroju, ka mājas pārvaldnieks (Rīgas namu pārvaldnieks) šādu atsevišķu pozīciju nemonitorē un iesaka ar to nodarboties mājas biedrībai. Kā tas būtu jādara? Vai par to ir jāmaksā kādi nodokļi? Iegūtie līdzekļi tiktu izmantoti, piemēram, jaunu automātisko vārtu izbūvei un vēlāk arī sētas remontdarbiem. Jāpiebilst, ka mājas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos un ir kā domājamās daļas, tostarp pagalms.

A
atbild:
01. oktobrī, 2021

Dzīvokļu īpašnieki (kopība) var pieņemt lēmumu par kopīpašuma izmantošanas kārtību. Šajā gadījumā noteikt kārtību, kā tiek iznomāta kopīpašuma zeme ar mērķi automašīnas novietošana. Administrēt nomas maksu var gan ar pārvaldnieka, gan pašas biedrības starpniecību. Kopība šajā gadījumā gūs ienākumus, kurus vēlāk izmantos kopības mērķu finansēšanai.

Valsts ieņēmumu dienests informē: biedrību un nodibinājumu darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums.

Saskaņā ar biedrību un nodibinājumu darbības normatīvo aktu regulējumu biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar biedrības īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Savukārt ienākumus no saimnieciskās darbības biedrība drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, un peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem.

Biedrībai, tostarp mājas apsaimniekošanas biedrībai, ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību. Tādējādi iesniegumā aprakstītajā situācijā mājas apsaimniekošanas biedrībai ir tiesības veikt saimniecisko darbību, iekasējot maksu par autostāvvietas izmantošanu stāvlaukumā, ka izveidots uz biedrības kopīpašumā esošo zemi. Par autostāvvietu izmantošanu saņemtie finanšu līdzekļi izmantojami biedrības statūtos noteiktajiem mērķiem, piemēram, iesniegumā minētajiem remontu darbiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts noteic, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem biedrībai nav pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja vien biedrības dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem.

Saskaņā ar likumā “Par grāmatvedību” noteikto  biedrībai ir pienākums kārtot grāmatvedību atbilstoši šā likumu prasībām, grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojot visus biedrības saimnieciskie darījumus, tostarp, iekasētās maksas par autostāvvietas izmantošanu, kā arī jānodrošina iespēja izsekot minēto līdzekļu izlietojumam. Turklāt, ja maksājumi par autostāvvietu izmantošanu tiks iekasēti skaidrā naudā, tad par saņemto samaksu darījuma partnerim izsniedzams darījuma apliecinošs dokuments Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” noteiktajā kārtībā. Proti, saņemto samaksu apliecinot ar kases čeku vai minēto noteikumu 82., 82.1, 82.2, 84. un 85. punktā minētajos gadījumos ar numurētu un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīti vai ar numurētu un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu biļeti (ja autostāvvieta nav jāreģistrē kā struktūrvienība).

Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 24. punktam struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa.

Ievērojot likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto struktūrvienības definīciju, uzskatām, ka šajā likumā noteiktajam subjektam ir pienākums reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības struktūrvienību tādu vienību, kurā persona plāno veikt vai jau veic saimniecisko darbību, t. i, veic vai plāno veikt sistemātisku un patstāvīgu darbību par atlīdzību ārpus juridiskās adreses.

Tādējādi, ja laukums, kas paredzēts maksas stāvlaukuma izveidošanai, atradīsies ārpus biedrības reģistrētas juridiskās adreses un tajā tiks iekasēta maksa par auto novietošanu (tātad pēc būtības tiks veikta saimnieciskā darbība), tad biedrībai ir pienākums minēto saimnieciskās darbības vienību reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā kā atsevišķu struktūrvienību.

Savukārt atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam, šā likuma izpratnē ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;

3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.         

Saimnieciskās darbības ietvaros veiktajiem darījumiem pievienotās vērtības nodokli (PVN) var piemērot tikai reģistrēts PVN maksātājs.

Nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, pirms tas veic ar nodokli apliekamos darījumus.

Pievienotās vērtības nodokļa likums paredz tiesības iekšzemes nodokļa maksātājam, tostarp biedrībām, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro.

Savukārt, sasniedzot Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni (40 000 eiro), nodokļa maksātājam (arī biedrībai) ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrā un sniegtajiem pakalpojumiem būs jāpiemēro PVN  standartlikme 21 procenta apmērā, kā arī, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto kārtību, jāsniedz VID PVN deklarācijas un aprēķināto PVN jāiemaksā valsts budžetā.

Vienlaikus informējam, ka nodokļa maksātajam ir tiesības reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā būs sasniegusi 40 000 eiro.

Papildu informācija par reģistrēšanās nepieciešamību VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ir pieejama šeit.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 109 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU