Prasību noteikt bērna paternitāti tiesā var celt bērna bioloģiskais tēvs (atbilstoši Civilprocesa likuma 248. pantam). Ja paternitāte apstiprinās, jautājumu par bērna kopējo aizgādību ar viņa māti var atrisināt divējādi: sniedzot prasību tiesā vai arī mediācijas laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu “aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam)”.

Saskaņā ar Civillikuma 178. pantu “vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība”.

Saskaņā ar Civillikumā 181. pantu “bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem”.

Civillikuma 182. pantā ir noteikts: “Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku”.

Mediācija ir ārpustiesas strīdu risināšanas variants, kas ieteicams arī tāpēc, lai tiktu ievērotas pēc iespējas visas bērna tiesības un intereses (atbilstoši Mediācijas likumā noteiktajam).

LV portālā ir pieejams saturīgs materiāls ar videoskaidrojumu par mediācijas efektivitāti ģimenes strīdu risināšanā, raksts un video ir pieejams šeit. (Komentāru sniedz pieredzējusi mediatore ģimenes strīdos, sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Kristīne Dārzniece).

Tiekoties ar mediatoru, bērna vecākiem ir iespēja mierīgi apspriest reālos dzīves apstākļus (kur bērns mācās, kur viņam ir ērtāk dzīvot, kādus pulciņu bērns apmeklē, cik tas izmaksā, kur pavada brīvlaiku utt.). Jo, piemēram, valstī noteiktie minimālie uzturlīdzekļi nav lieli, tamdēļ par papildu uzturlīdzekļiem ir praktiskāk vienoties mediācijas laikā.

Civillikuma 179. pantā ir noteikts: “Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.” Tie ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 37.

LV portālā ir pieejams raksts par valstī noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļiem, to var izlasīt šeit.