Alimenti jeb uzturlīdzekļi 2021. gadā: pieaug minimālo uzturlīdzekļu apmērs

Civillikuma 179. panta piektā daļa paredz, ka ikviena vecāka pienākums – neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu – ir nodrošināt savam bērnam uzturlīdzekļus vismaz minimālajā apmērā.

Tā aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo darba algu un bērna vecumu.

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiks paaugstināta no 430 eiro līdz 500 eiro.

Tas nozīmē, ka no nākamā gaida mainās arī minimālā summa, kuru vecākam ir pienākums nodrošināt:

• katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 125 eiro mēnesī;
• katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 150 eiro mēnesī.

Uzturlīdzekļu izmaksa no fonda 2021. gadā

Kopš pagājušā gada valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs nav piesaistīts minimālās algas apmēram. Tas nozīmē, ka valsts maksāto uzturlīdzekļu summa nemainās un ir konstanta summa neatkarīgi no tā, vai valstī tiek palielināta minimālā alga.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 616 “Noteikumi par izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru no Uzturlīdzekļu garantiju fonda” ietvertajiem nosacījumiem no fonda arī nākamajā gadā izmaksā:

• 107,50 eiro katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā vai vienošanās tekstā par uzturlīdzekļiem noteikto;
• 129 eiro katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un pilngadīgai personai no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina apgūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā vai vienošanās tekstā par uzturlīdzekļiem noteikto.

Kāpēc atšķiras uzturlīdzekļu apmērs

Pieaugot valstī noteiktajai minimālajai algai, automātiski pieaug arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kādu savam bērnam jānodrošina katram vecākam. 

Vienlaikus šis nosacījums neattiecas uz tiem uzturlīdzekļiem, ko vecāku vietā, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepilda savu pienākumu sniegt bērnam uzturu, izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. 2020. gada spēkā stājās grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz, ka valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs ir konstanta summa un to vairs neietekmēs izmaiņas minimālās algas apmērā.

Lai gan šis nosacījums pastāv jau šobrīd, tomēr atšķirību visvairāk varēs just tieši nākamgad, jo tiek palielināta minimālā alga. Tātad valsts garantēto uzturlīdzekļu summa būs mazāka nekā minimālais alimentu apmērs, kas jāmaksā vecākiem.

Kā iepriekš norādījusi arī Satversmes tiesa, nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Valsts noteiktajai papildu garantijai, proti, fondam, ir sekundāra loma.

Fonda līdzekļi veidojas nevis no sociālajām iemaksām, bet gan no valsts pamatbudžeta – visu nodokļu maksātāju līdzekļiem. Šī papildu garantija ir atkarīga no valsts ekonomiskajām iespējām un var tikt ierobežota tādā veidā, lai no tā labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku.1 Tas arī pamato to, ka izmaksas no fonda var būt mazākas nekā valstī minimāli noteiktais alimentu apmērs, kas jāmaksā katram vecāam.

1 Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-18-01 “Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumu 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 109. un 110. pantam”.