Bezalgas atvaļinājuma kārtību nosaka Darba likuma 153. pants.

Visos gadījumos šādu atvaļinājumu darba devējam ir pienākums vai piekrišana piešķirt pēc darbinieka lūguma, iesniegumā norādot bezalgas atvaļinājuma izmantošanas iemeslu un laiku, uz kādu to darbinieks lūdz piešķirt.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Darba likuma 152. panta otro daļu laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ (slimība, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, īslaicīga prombūtne u. c.), kā arī atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā.

Tas nozīmē: ja bezalgas atvaļinājums tiek izmantots ilgāk par četrām nedēļām viena gada laikā, tad visu turpmāko bezalgas atvaļinājumu, sākot ar piekto nedēļu, neieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.