No jautājumā sniegtās informācijas saprotu, ka konkrētais nekustamais īpašums ir dzīvojamā māja, kas sadalīta dzīvokļa īpašumos, un katram dzīvokļa īpašniekam vienlaikus pieder domājamās daļas no zemesgabala – virszemes autostāvvietas. Līdz ar to visi jūsu jautājumi ir saistīti ar noteikumiem par kopīpašuma lietošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1068. panta pirmo daļu rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka dzīvokļa īpašuma kopīpašumā esošajā daļā ietilpst zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai uz kopīpašumā esošo daļu attiecināms Civillikuma 1067.–1072. pants. Civillikuma 1068. panta pirmās daļas noteikumi piemērojami, ciktāl šajā Dzīvokļa īpašuma likumā nav noteikts citādi.

Līdz ar to konkrētas atbildes sniegšanai nepieciešams noskaidrot virszemes autostāvvietas jeb zemesgabala tiesisko stāvokli. To iespējams izdarīt, izpētot informāciju par konkrēto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, kadastrā un citos ar īpašumu saistītajos dokumentos.

Ja virszemes autostāvvieta ir daļa no zemesgabala, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja un zemesgabals nepieder citai personai, tad konkrētā situācija aplūkojama saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumiem. Citos gadījumos jautājums, visticamāk, risināms saskaņā ar Civillikuma noteikumiem par kopīpašumu.

Ja piemērojams Dzīvokļa īpašuma likums, tad atbilstoši minētā likuma 16. panta otrās daļas 2. punktam vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta 71. daļu, lai pieņemtu lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savas kompetences jautājumiem lēmumus var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, aptaujas veidā vai citādi savstarpēji vienojoties.

Savukārt, ja jūsu situācijā piemērojams vispārējais regulējums par rīcību ar kopīpašumu, proti, Civillikuma 1068. panta pirmā daļa, tad būs nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana jebkurai rīcībai ar kopīpašumu – virszemes autostāvvietu.

Ievērojot minēto, jūsu aprakstītie rīcības modeļi ar kopīpašumu ir iespējami, taču tam, kā minēts iepriekš, nepieciešama visu vai vismaz trīs ceturtdaļu kopīpašnieku piekrišana. Zemesgabala nodalīšana ir tehniski un juridiski sarežģīts process. Atbildi uz šo jautājumu var sniegt, tikai iepazīstoties ar attiecīgā nekustamā īpašuma dokumentiem.

Neskatoties uz minēto, konkrētajā situācijā jāsaprot, kādus līgumus ir noslēguši pašreizējie virszemes autostāvvietas lietotāji. Parasti praksē tā ir vienošanās par kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma domājamās daļas lietošanas kārtību, kuru paraksta visi kopīpašnieki un par ko tiek veikta atzīme zemesgrāmatā. Citos gadījumos tiek slēgts nomas līgums par autostāvvietas izmantošanu ilgtermiņā. Šādu darījumu esamība var būt tiesisks šķērslis turpmākai rīcībai ar kopīpašumu – virszemes autostāvvietu.

Ņemot vērā, ka jautājumā aprakstītie apstākļi ir pietiekami sarežģīti un tajā ir iesaistītas vairākas personas, kuru intereses var atšķirties, būtu ieteicams vērsties pie jurista ar visiem pieejamajiem dokumentiem un informāciju par konkrēto nekustamo īpašumu, lai saņemtu savai situācijai visatbilstošāko risinājumu, kā arī lai izvairītos no juridiskiem riskiem.