Starp galvenajiem iemesliem, kāpēc pieņemts lēmums atgriezties, 52% aptaujāto norādījuši vēlmi dzīvot Latvijā un būt tuvumā ģimenei un radiniekiem. Nākamā lielākā grupa jeb 22% norādījuši, kas izvēlējušies Latviju, jo vēlas, lai viņu bērni mācās Latvijas izglītības iestādēs.
Katrs piektais respondents atzīst, ka viens no atgriešanās iemesliem ir bijusi dārdzības līmeņa palielināšanās mītnes valstī, vienlaikus norādot, ka Latvijas dzīves līmenis ir uzlabojies. 11% atgriezušies darba dēļ.
Reemigrācijas koordinatore Rīgas plānošanas reģionā Daina Šulca: “Saskaņā ar veiktās aptaujas rezultātiem gandrīz 70% reemigrantu pēc atgriešanās no ilgstošas dzīves ārzemēs jūtas laimīgi Latvijā. Savukārt puse respondentu atzina, ka būtu gribējuši lielāku valsts un pašvaldību atbalstu pārcelšanās procesā. Reemigranti kā galvenos atgriešanās iemeslus min ģimenes tuvumu un arī vēlmi dzīvot dzimtenē.”
66% respondentu pauž apmierinātību ar atgriešanās pieredzi, savukārt 26% atzīst, ka pieredze nav bijusi tik veiksmīga.
Uz jautājumu par to, cik viegli bijis iekārtoties dzīvei Latvijā, 59% aptaujātie, ka bija viegli. Savukārt 29% - ka saskarušies ar grūtībām.
Vēl interesants fakts, ka 52% jeb puse respondentu atraduši un uzsākuši darba gaitas trīs mēnešu laikā, 16% – pusgada laikā. Tomēr 16% nav atraduši darbu vairāk nekā pusgada laikā un tikpat daudz atzina, ka nav darba meklējumos.
Vērtējot bērnu izglītības iespējas, apmierinātību ar tās kvalitāti pauž 57% aptaujāto vecāku, kuru bērni pēc atgriešanās mācās kādā no izglītības iestādēm. Neapmierinātību pauda aptuveni 27% vecāku.
Atbildot uz jautājumu par veselības aprūpes sistēmas pieejamību, 42% respondentu atzina, ka tā ir labāka par pakalpojumu pieejamību un kvalitāti mītnes zemē. Katrs trešais atzina, ka līmenis ir līdzīgs, bet 27% tomēr atzina, ka Latvijas veselības aprūpe ir zemākā līmenī.
15% cilvēku pēc atgriešanās nespēja iejusties Latvijā – nejutās piederīgi, kamēr 51% iejutās labi un dzīvo aktīvu dzīvi. Uzdodot provokatīvu jautājumu par valsts un pašvaldības atbalstu, vairums jeb 44% norādīja, ka vēlētos lielāku atbalstu. Nedaudz mazāk – 35% bija apmierināti ar atbalstu.
Savukārt 86% respondentu, kas izmantoja reemigrācijas koordinatora atbalstu, norādīja, ka bija apmierināti ar pakalpojuma sniegto kvalitāti. Savukārt lielākas ekspektācijas par reemigrācijas koordinatoru bija aptuveni 14% cilvēku.
Reemigrantu apmierinātības aptauju šī gada rudenī veica Rīgas plānošanas reģions, un tajā piedalījās vairāk nekā 500 iedzīvotāju, kas pēdējos gados atgriezušies Latvijā.
Reemigrācijas koordinatora projekts sadarbībā ar plānošanas reģioniem iesākās 2018. gada martā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu. Projekta ietvaros reemigranti atgriežas visās deviņās reģiona pašvaldībās – Ādažos, Jūrmalā, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Rīgā, Ropažos, Salaspilī un Siguldā.
Rīgas plānošanas reģiona aptauja par reemigrantu atgriešanās pieredzi
