Šī tradīcija, kurā prezidents aicina stipras, kuplas un sabiedriski aktīvas ģimenes, tostarp reemigrantus, kas atgriezušies dzimtenē, ir simbolisks apliecinājums ģimenes vērtībām un piederības sajūtai Latvijai. Babru ģimenei tas ir atzinīgs novērtējums viņu ceļam mājup pēc desmit Norvēģijā pavadītiem gadiem, viņu uzņēmībai, veidojot savu biznesu, un nerimstošajai vēlmei stiprināt latviskumu gan diasporā, gan tagad – šeit, Latvijā.
“Aizbraucām uz gadu, palikām uz desmit”
Arta un Zanes stāsts par dzīvi ārpus Latvijas sākās līdzīgi kā daudziem citiem. Sākotnēji tā bija vēlme vienkārši apskatīties pasauli. “Nebija nekādu saistību, ne kredītu, un domāju – jādodas paskatīties, kas notiek Norvēģijā, jo tur jau dzīvoja brālis. Aizbraucu ar domu palikt uz pusgadu, gadu, tomēr plānotais gads ievilkās daudz ilgāk,” atceras Artis.
Pēc gada Artis aicināja pievienoties savu tā brīža draudzeni, tagadējo sievu Zani, un drīz vien Bergenā piedzima viņu meita Agnese. Tieši bērnu piedzimšana kļuva par pagrieziena punktu, kas lika nevis iesakņoties Norvēģijā, bet gan meklēt ceļu atpakaļ pie latviskā.
Lai meita neaizmirstu valodu un būtu latviskā vidē, ģimene atrada nedēļas nogales skoliņu. “Tas bija sākums visam – vecāki savstarpēji iepazinās un paši sāka aktīvi iesaistīties kopīgu pasākumu organizēšanā,” stāsta Artis. Šī aktivitāte izauga par ko daudz plašāku – Artis un Zane kļuva par Bergenas latviešu biedrības līdzdibinātājiem, organizēja pirmās plašās Līgo svinības un Latvijas valsts svētku pasākumus. Īpašs lepnums ir viņu izveidotais latviešu tautas deju kolektīvs “Pērkonkalns”.
Tieši brauciens uz Dziesmu un deju svētkiem Latvijā kopā ar kolektīvu kļuva par to “klikšķi”, kas pielika punktu lēmumam atgriezties. “Pamazām bija sakrājies tas, ka neesam ar saviem tuviniekiem, mīļajiem cilvēkiem, kuriem gan grūtos, gan priecīgos brīžos gribējām būt blakus,” atzīst Artis.
Atgriešanās, kovids un biznesa rūdījums
2019. gada jūnijā, nosvinējuši Jāņus ar draugiem Norvēģijā, Babri sēdās mašīnās un devās mājup. Sākotnējais plāns bija noenkuroties Arta dzimtajā pusē – Skrundā. “Nolēmām pāris gadus padzīvot manā dzimtajā pilsētā, kur mamma dzīvo. Ir, kur palikt, ir pietiekoši maza vide, zināmi cilvēki, un tad bērniem vieglāk iedzīvoties,” skaidro Artis.
Tomēr atgriešanās nebija bez izaicinājumiem. Tikai pusgadu pēc pārcelšanās pasaule apstājās Covid-19 pandēmijas dēļ. Tas bija smags trieciens viņu uzņēmumam – apģērbu apdrukas darbnīcai “TingPrint”. Šī iecere bija lolota jau laikā, kad ģimene vēl dzīvoja Norvēģijā, un sākotnēji darbnīca tika veidota kopā ar Zanes māsas ģimeni, domājot par Zanes tēti. Viņš ir sietspiedes meistars ar ilggadēju pieredzi, un ģimene vēlējās radīt viņam iespēju strādāt patstāvīgi savā arodā.
Tomēr nu, atgriežoties Latvijā un sākoties krīzei, uzņēmums prasīja nopietnas investīcijas izdzīvošanai. Artis neslēpj: “To naudu, kas bija sakrāta Norvēģijā, to arī nodedzinājām, lai pāris gadus noturētos”.
Būtisks atbalsts šajā posmā bija LIAA Kuldīgas biznesa inkubators, kas palīdzēja pārvarēt grūtības un turpināt uzņēmuma attīstību. Artis saka milzīgu paldies Kuldīgas inkubatora foršajiem cilvēkiem – Līgai Raitumai, Zanei Meļņikai un Rimantam Safonovam. Tie ir cilvēki, kas vienmēr iedrošināja, uzmundrināja un palīdzēja. Tāpat lielu paldies Artis saka klientiem, kuri toreiz palika uzticīgi uzņēmumam un palīdzēja tam attīstīties.
Jaunas mājas Ikšķilē un ģimenes uzņēmuma izaugsme
Pēc pāris gadiem Skrundā ģimene saprata, ka biznesa attīstībai nepieciešams būt tuvāk Latvijas ekonomiskajam centram. Klienti vēlējās apskatīt materiālus, parunāt klātienē, un attālums līdz Skrundai reizēm bija šķērslis.
Izvēle krita par labu Ikšķilei – pilsētai, kas ir tuvu Rīgai, bet piedāvā mierīgu vidi. “Izvēlējāmies tieši Ikšķili, lai būtu tuvāk Zanes māsas ģimenei. Mums bija svarīgi, lai bērniem, ienākot jaunā vietā, būtu savs radu un draugu loks,” stāsta Artis.
Jau vairāk nekā trīs gadus ģimene sauc Ikšķili par savām mājām. Šeit turpina attīstīties arī ģimenes uzņēmums “TingPrint”, kas specializējas sietspiedes tehnikā – vienā no senākajām un noturīgākajām apģērbu dekorēšanas metodēm. Tas apkalpo dažādus klientus, sākot no veikalu tīkliem un mūzikas grupām līdz zīmolu īpašniekiem, kā arī dodas izbraukuma darbnīcās.
Stipra ģimene stiprā Latvijā
Artis un Zane priecājas, ka vecākie bērni kļūst aizvien patstāvīgāki, kas atslogo viņu ikdienu. Meita Agnese (13) ik darbadienu dodas ar vilcienu uz Āgenskalna Valsts ģimnāziju Rīgā, dēls Adrians (10) apmeklē basketbola treniņus Ogrē, bet mazais Leonards (2), kurš pasaulē nāca jau pēc ģimenes atgriešanās Latvijā, ienesis mājās jaunu prieka vilni. “Vecākie bērni tagad brauc paši uz skolu un treniņiem, un mums nav jāstrādā par šoferiem. Smejies vai nē, bet 3+ karte atvieglo bērnu transportēšanu,” ar smaidu piebilst Artis.
Neskatoties uz aizņemto ikdienu un uzņēmuma vadīšanu, Artim un Zanei deja joprojām ir sirdslieta – viņi dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā (VPDK) “Godi”, tā saglabājot to pašu aizrautības dzirksti, kas viņus vienoja un iedvesmoja jau Bergenā.
Babru ģimenes stāsts ir par drosmi pieņemt lēmumus un rīkoties. Atgriešanās nebija tikai ģeogrāfiska pārcelšanās, bet gan jauna cēliena sākums, kurā netrūka ne izaicinājumu, ne gandarījuma brīžu. Šobrīd, skatoties uz paveikto – gan uzņēmuma izaugsmi, gan bērnu gaitām – ir skaidrs, ka izvēle bijusi pareiza. Vislielākā vērtība ir atrastais sirdsmiers, iespēja ikdienā būt kopā ar savējiem un apziņa – viņi ir savās mājās.
Par projektu
Funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums reemigrācijas veicināšanai “Reģionālās reemigrācijas koordinators”)” realizē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions.
Latvijas piecos plānošanas reģionos izveidots koordinatoru tīkls. Koordinatoru galvenais uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu atbilstoši potenciālā reemigranta interesēm, kā arī palīdzēt atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, iesaistīties vietējā sabiedrībā un darba tirgū. Plašāka informācija reemigrācijas koordinatora darbu pieejama Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.
