Aizgādības tiesības vecākiem bez nopietna iemesla nepārtrauc. Civillikuma 203.pants nosaka, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Ja divi bērni dzīvo atsevišķi no vecākiem un vecāki nenodrošina šo divu konkrēto bērnu aprūpi, bāriņtiesa var izskatīt jautājumu par šo bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem un, piemēram, par bērna aizbildņiem iecelt vecvecākus, kas faktiski nodrošina bērnu aprūpi un audzināšanu.

Savukārt, ja vecākiem ir vēl citi bērni un šo bērnu aprūpi vecāki nodrošina, tādā gadījumā bāriņtiesai nebūs pamats pārtraukt aizgādības tiesības pār bērniem, kuri dzīvo pie vecākiem. 

Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam var atjaunot, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.